Valsts apdrošināšanas atskaitījumi ir iepriekš noteikta valsts pabalstu programmas nodokļu summa, kas samazina darbinieka ienākumus, kas gūti mājās. Dažās valstīs šīs pabalstu programmas nodrošina ienākumus pilsoņiem, kuri nevar strādāt invaliditātes, neparedzēta bezdarba, vecuma vai ilgstošas slimības dēļ. Šos atskaitījumus parasti iekasē fiziskas personas darba devējs, un summa tiek aprēķināta procentos no personas gada ienākumiem pirms nodokļu nomaksas. Atkarībā no valsts, kurā darbinieks strādā, procentuālā daļa var būt nemainīga vai var atšķirties atkarībā no ienākumu līmeņiem un iekavām.
Daudzām rūpnieciski attīstītajām valstīm ir valdības, kas pārvalda pabalstu programmas, ko finansē no ieņēmumiem no valsts apdrošināšanas atskaitījumiem. Šie atskaitījumi ir obligāti visiem nodarbinātajiem pilsoņiem, kuri gūst noteiktu ienākumu summu gadā. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs sociālais nodrošinājums nodrošina papildu ienākumus, tiklīdz pilsonis sasniedz noteiktu vecumu, kļūst invalīds vai tiek atzīts par sociālā nodrošinājuma saņēmēja apgādājamo. Dažās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, valsts bezdarba apdrošināšanas segumu var nodrošināt, izmantojot šāda veida algas nodokļus.
Privātiem un valsts darba devējiem var tikt prasīts atskaitīt noteiktus valdības nodokļus atkarībā no valsts nodokļu likumiem. Valsts apdrošināšanas atskaitījumus parasti iekasē darba devēji, kuri ietur summas no savu darbinieku iknedēļas, divu nedēļu vai ikmēneša ienākumiem. Piemēram, ja valsts apdrošināšanas atskaitījums ir noteikts 10 procentu apmērā neatkarīgi no personas ienākumiem, personas čeks tiek samazināts par šo summu. 10 procentu nodoklis tiek sadalīts valdībai, un darbinieks saņem kredītu potenciālajiem pabalstu pieprasījumiem.
Valsts apdrošināšanas atskaitījumus var uzskatīt par kolektīvo nodokli vai naudas kopu. Katrs strādājošais sabiedrības loceklis maksā sistēmā un pēc tam saņem no tās maksājumus, kad viņš vairs nav spējīgs strādāt. Kad persona pieprasa valsts apdrošināšanas pabalstus, summa, ko viņš saņem, bieži vien ir identiska viņa vidējai iemaksu summai. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pensionāra ikmēneša ienākumi no sociālā nodrošinājuma parasti ir procenti no viņa vidējiem mūža ienākumiem.
Pašnodarbinātas personas ir arī atbildīgas par valsts apdrošināšanas atskaitījumu samaksu no saviem bruto ienākumiem. Lai gan nepieciešamā summa mainīsies atkarībā no personas valsts nodokļu tiesību aktiem, dažas valstis ļauj pilsonim gada beigās ieturēt pusi no viņam nepieciešamajām iemaksām kā nodokļu atskaitījumu. Piemēram, ja pašnodarbinātajam ir jāiemaksā 15 procenti no saviem ienākumiem valsts apdrošināšanā, tad 7.5 procenti tiktu ieskaitīti ienākuma nodokļa samazināšanā.