Valsts bezdarba nodokli štata valdībai maksā darba devēji, lai finansētu bezdarbnieka kompensācijas fondus. Štatu valdības bezdarbniekiem maksā subsīdiju dzīvošanai, ja viņu darba zaudēšanas apstākļi atbilst noteiktiem kritērijiem. Līdzekļi šiem maksājumiem nāk no valsts bezdarba nodokļa, ko iekasē valdība un maksā darba devēji.
Katrā ASV štatā ir departaments vai aģentūra, kas ir atbildīga par nodokļu, piemēram, štata bezdarba nodokļa, iekasēšanu, līdzīgi kā Iekšējo ieņēmumu dienesta lomai ASV valdībai. Darba devējiem periodiski ir jāmaksā valsts bezdarba nodoklis, pamatojoties uz iepriekš noteiktu procentuālo daļu no uzņēmuma bruto algas līdz noteiktam slieksnim uz vienu darbinieku. Piemēram, uzņēmums ar valsts bezdarba nodokļa likmi 1.5% var maksāt šo nodokli no pirmajiem 10,000 XNUMX ASV dolāru (USD) no algas, kas izmaksāta konkrētam darbiniekam. Pēc šī sliekšņa valsts bezdarba nodoklis netiek maksāts. Likmes un sliekšņi atšķiras atkarībā no valsts un uzņēmuma.
Ja darbinieks tiek atlaists vai atlaists netaisnīgu iemeslu dēļ, viņš vai viņa var vērsties štata valdībā par bezdarbnieka kompensāciju. Kad lieta tiks izskatīta un apstiprināta, tiks izsniegts subsīdijas čeks vai debetkarte par summu, kas ir vienāda ar noteiktu procentuālo daļu no iepriekšējā darbā nopelnītās algas. Ja darbinieks tiek atlaists bez iemesla vai nolemj atkāpties no amata, valsts var atteikt šai personai bezdarbnieka kompensāciju.
Valsts bezdarba nodokļa likmi valsts var pielāgot jebkurā laikā, un tā parasti notiek ar atpakaļejošu spēku. Piemēram, ja štata valdībai ir vairāk nekā bezdarbnieka atlīdzības un nepietiek līdzekļu to apmaksai, tā var palielināt valsts bezdarba nodokli par ceturtdaļu. Darba devējiem ir jāpielāgo savi algas moduļi, lai ņemtu vērā visas izmaiņas.
Valsts bezdarbnieka pabalstu indivīdam nemaksā bezgalīgi. Noteikumus par laika periodu, kurā valdība maksās pabalstus, parasti nosaka federālā valdība. Laika ilgums, kurā persona var saņemt bezdarbnieka kompensāciju, var būt strīdīgs. Daži uzskata, ka bezdarbnieka kompensācija samazina stimulu potenciālajam darbiniekam meklēt darbu.
Parasti bezdarbnieka kompensācijas saņēmējam tiek nozīmēts intervētājs, kurš sekos darbiniekam, lai pārliecinātos, ka darbinieks aktīvi meklē darbu. Saņēmējam ir jāpierāda intervētājam, ka viņš vai viņa ir iesniedzis CV vai pieteikumus un, ja iespējams, dodas uz intervijām. Dažas bezdarba aģentūras var palīdzēt darba meklētājam darba meklējumos.