Vienkārši sakot, varde ir Anura kārtas abinieks. Šajā kārtā ietilpst abinieki, kurus sarunvalodā dēvē par krupjiem, kā arī vardes; starp biologiem terminiem “varde” un “krupis” nav stingras atšķirības. Šos adaptīvos mazos abiniekus var atrast gandrīz visur uz Zemes, izņemot ārkārtīgi aukstos reģionus, piemēram, Arktiku un sausos reģionus, piemēram, Sahāras tuksnesi.
Vardēm ir vairākas pazīmes, kas padara tās viegli atpazīstamas pat ikdienišķai acij. Viņiem nav astes, kas ir neparasts stāvoklis abiniekiem, un tiem ir arī ārkārtīgi muskuļotas pakaļkājas, kas pielāgotas lēkšanai, nevis parastai pastaigai. Vardēm ir arī izvirzītas acis un pēdas ar tīmekli, kas ļauj tām viegli peldēt, un to āda parasti ir diezgan mitra, izskatoties gluda vai bedraina atkarībā no vardes veida.
Parasti cilvēki Anura kārtas raupjādaino abiniekus dēvē par “krupjiem”, bet gludādainos īpatņus – par “vardes”. Dažreiz Bufonidae dzimtas radības tiek sauktas par “īstajiem krupjiem”, jo tām ir vairākas krupjiem līdzīgas iezīmes, savukārt “īstās vardes” ir sastopamas Ranidae ģimenē. Tomēr Anuru kārtā ir arī vairākas citas ģimenes, kuras visas arī tehniski tiek uzskatītas par vardēm.
Lai gan ir zināms, ka vardes ir ūdens, dažas sugas jūtas vienlīdz ērti uz sauszemes, tikai atgriežas ūdenī, lai vairoties. Dažas no tām spēj arī ilgstoši gulēt ziemas guļas stāvoklī, kas var būt noderīgi skarbos klimatiskajos apstākļos, un vardes arī rada virkni vokalizāciju, kas ir padarījušas šīs radības diezgan slavenas. To izmērs ir radikāli atšķirīgs, sākot no monstriem līdz pēdas (30 centimetriem) garumā līdz mazām vardītēm, kuru garums ir mazāks par puscollu (10 milimetriem). Tāpat kā citi abinieki, vardes lielu daļu skābekļa absorbē caur ādu, un tās medī dažādus kukaiņus, tārpus un citus mazus dzīvniekus.
Dažas vardes ir izstrādājušas īpašus pielāgojumus, tostarp indes dziedzerus, kas paredzēti plēsēju atbaidīšanai. Indīgās vardes ir īpaši izplatītas tropu lietus mežos, un tās ir slavenas ar savām košajām krāsām, kas ir paredzētas kā kluss brīdinājums. Vairākās kultūrās ir tradīcija izmantot šādas vardes kā indes avotu medībās.
Daudzos pasaules reģionos cilvēki vardes un krupjus tur kā mājdzīvniekus, izmantojot īpaši izstrādātus akvārijus, lai nodrošinātu saviem mājdzīvniekiem piemērotu vidi. Tā kā vardes nāk no dažādām vidēm, ir ieteicams rūpīgi izlasīt informāciju par varžu sugām, pirms tās turat par mājdzīvnieku, lai nodrošinātu, ka tā iegūst vajadzīgo dzīvotni un uzturu.
2008. gadu daudzas dabas aizsardzības organizācijas pasludināja par “Vardes gadu”, vēloties palielināt informētību par varžu aizsardzības jautājumiem. Kopš 1989. gada vardes visā pasaulē ir samazinājušās, un papildus tam, ka tas ir bēdīgs bioloģiskās daudzveidības samazinājums, tas varētu liecināt arī par nopietnām vides problēmām, jo vardes ir ļoti neaizsargātas pret tādām lietām kā piesārņojums un biotopu traucējumi.