Varuna ir viens no varenākajiem dieviem agrīnajā hinduismā, vēlāk kļuva par ūdens dievu. Tika uzskatīts, ka viņš valdīja pār dievu okeānu, pārvalda debesis, nes lietus, pārrauga pazemes pasauli un nosaka universālo likumu.
Varuna tiek uzskatīta par viszinošāko no agrīnajiem hinduistu dieviem, un to bieži uzskata arī par visvarenu. Viņa uzdevums bija nodrošināt kārtību visā Visumā. Viņu uzlūkoja kā uz rta spēka svēto glabātāju, kas ir spēks, kas uztur Visumu tieši tādu, kādam tam vajadzētu būt. Varuna bija tā, kas parūpējās, lai saule šķērsotu debesis, atdalot dienu no nakts, un tas, kurš noturēja zemi fiksētu.
Varuna parasti tiek attēlota kā gara auguma balts vīrietis, kas valkā spīdīgu zelta bruņu tērpu. Viņš devās uz savu kalnu, Makana vai Makara, dīvainu jūras briesmoni. Makara dažkārt tika uzskatīta par krokodila un delfīna maisījumu vai dažreiz par milzīgu zivi ar ziloņa galvu. Viņš bieži nēsāja ap cilpu, kas veidota no čūskas, un bija pazīstams kā kosmiskais bende savā atriebīgākajā lomā.
Varuna nodrošināja, lai likumi vienmēr tiktu ievēroti. Ne tikai dabas likumi, kurus viņš vadīja, bet arī cilvēka likumi un zvēresti. Kad kāds vīrietis lauza zvērestu, Varuna viņu sodīja. Viņš tika attēlots kā visu zinošs, un gandrīz bezgalīgās zvaigznes bija viņa acis, kas vēro visu, kas notiek uz zemes un cilvēku prātos. Viņš bija saistīts arī ar pazemes pasauli, un kopā ar Jamu viņš ganīja cilvēkus tur un pārraudzīja tos pēcnāves dzīvē un varēja izvēlēties viņiem dot nemirstības dāvanu, ja viņš to vēlējās.
Varuna tika apsūdzēta arī par skatu uz dievu debesu okeānu. Tieši no šī okeāna viss lietus nonāca uz zemes, un tāpēc viņš bija atbildīgs par lietusgāzēm, kas baroja labību un padarīja iespējamu dzīvību. Vēlākajās hinduistu tradīcijās šī loma Varunai pakāpeniski kļuva arvien svarīgāka, jo viņa visuzināšanu un visvarenību aizēnoja Višnu, Brahmas un Šivas dievi.
Viens no slavenākajiem mītiem, kas saistīts ar Varunu, nāk no Ramajanas. Tajā dižā dieva Višnu iemiesojums Rāma vēlas šķērsot vareno Lankas okeānu. Viņš lūdz un upurē Varunai, lūdzot viņam palīdzēt. Kad Varuna neatbild, Rama sāk uzbrukt pašam okeāna ūdeņiem, nogalinot tajā esošās radības un aizdedzinot ūdeni. Galu galā parādās Varuna, jo Rāma ir uz robežas, lai izmantotu ieroci, kas spēj iznīcināt visu radību, un atvainojas Rāmam. Viņš apklusina ūdeņus, kas ļauj uzbūvēt tiltu pāri okeānam. Stāsts parāda Rāmas taisnību, kā arī darbojas kā līdzība, kurā teikts, ka vardarbību var attaisnot pēc tam, kad ir veiktas atbilstošas svētas darbības un nav saņemta dievu reakcija.