Vecāka gadagājuma aizbildnība tiek izveidota, kad tiesa ieceļ kādu par likumīgo aizbildni kādai rīcībnespējīgai vecāka gadagājuma personai. Lielākajā daļā aizbildnības gadījumu vecāka gadagājuma cilvēks vairs nevar pieņemt lēmumus par savu ārstēšanu, dzīves apstākļiem, apgādājamiem un finansiāliem jautājumiem. Tomēr tiesa var izvēlēties ierobežot šo aizbildnību noteiktās jomās. Piemēram, ja vecāka gadagājuma vīrietis spēj pieņemt lēmumus par finansēm, bet vairs nevar fiziski parūpēties par sevi, tiesa var ierobežot aizbildnību ar vīrieša fizisko vajadzību pārraudzību.
Parasti aizbildnis ir vecāka gadagājuma cilvēka ģimenes loceklis vai draugs. Gadījumā, ja draugs vai radinieks nevēlas kļūt par personas likumīgo aizbildni, var kalpot arī valsts vai privāta aģentūra, advokāts vai cita tiesas iecelta persona. Parasti tai ir jābūt kompetentai personai, kas vecāka par 18 gadiem, bez sodāmības.
Vecāka gadagājuma cilvēku aizbildnības iecelšana parasti tiek veikta pēc tam, kad tiesa ir atzinusi vecāka gadagājuma personas rīcībnespēju. Īpašās prasības attiecībā uz nekompetenci dažādās jurisdikcijās atšķiras. Tomēr parasti tas, vai persona ir juridiski kompetenta vai nav, ir atkarīgs no tās spējas pieņemt apzinātus un izglītotus lēmumus par savām lietām. Vēl viens ietekmējošs faktors ir tas, vai cilvēks spēj apmierināt savas fiziskās vajadzības. Ja nē, persona var būt jāievieto pansionātā vai citā aprūpes iestādē, piemēram, pieaugušo dienas aprūpes centrā.
Pirms lietas izskatīšanas tiesā parasti tiek iesniegts lūgums par aizbildņa iecelšanu. Pēc tam tiesa piešķir sēdi, lai noskaidrotu, vai vecāka gadagājuma persona ir nepieskaitāma, un izlemtu, kurš būs aizbildnis. Tiesas sēdes laikā tiesnesis parasti uzklausa liecības par vecāka gadagājuma cilvēka invaliditātes būtību un to, kā šī invaliditāte ietekmē personas spēju pieņemt saprātīgus lēmumus. Tiesnesis var iecelt arī ad litem aizbildni – personu, kas izvērtē un sniedz liecību par sirmgalves garīgo stāvokli, fizisko stāvokli un sociālajām prasmēm. Vecāka gadagājuma cilvēku aizbildnības process var ilgt līdz trim mēnešiem.
Šo aizbildnības formu var izbeigt vai grozīt tiesa. Parasti tas tiek darīts, kad vecāka gadagājuma cilvēks pierāda, ka ir atguvis spēju pieņemt pārdomātus un izglītotus lēmumus. Aizbildnību var arī mainīt, ja pašreizējais likumīgais aizbildnis nevēlas vai nevar turpināt pildīt šo pienākumu.