Kas ir verbāls lietvārds?

Verbālais lietvārds ir lietvārds, kas izveidots no darbības vārda. Tas nozīmē, ka darbības vārda forma ir saglabāta, pēc tam pārvērsta par lietvārdu. Pēc tam uz vārdu attiecas parastie lietvārda noteikumi, tostarp skaitlis, dzimums un citi gadījumi, bet uz to neattiecas noteikumi, kas regulē darbības vārdus. Verbālais lietvārds angļu valodā bieži izmanto darbības vārda infinitīvu formu, taču var izmantot arī citas formas, piemēram, tagadne.

Lietvārdi ir aprakstoši vārdi, kas kopā ar darbības vārdiem, ko sauc par darbības vārdiem, nodrošina lielāko daļu vārdu personas leksikā. Lietvārdi apzīmē nosaukumus, kas doti lietām, jēdzieniem un objektiem, piemēram, “kaste”, “ticība” un “kaķis”. Dažās valodās lietvārdus var locīt, lai ņemtu vērā tādus gadījumus kā dzimums, laiks, skaits un īpašums.

Verbālo lietvārdu angļu valodā nevajadzētu jaukt ar gerundu. Gerunds ir divdabīgs darbības vārds, parasti tāds, kas beidzas ar “ing”, ko var uzskatīt gan par lietvārdu, gan kā darbības vārdu. Tas nozīmē, ka “staigāt” un “staigāt”, ja tos neizmanto kā darbības vārdus, ir atsevišķi vārdi ar atšķirīgiem noteikumiem. “Pastaiga” ir verbāls lietvārds, savukārt “staigāšana” ir gerunds. Gerundas piemērs ir “Atvadīšanās ir tik saldas skumjas”.

Lietojot vārdu “pastaiga” kā lietvārdu, cilvēks var pateikt: “Pastaigāties nāk par labu dvēselei” vai “Katru rītu es vedu pastaigā savu suni”. Abos minētajos gadījumos šīs ir lietvārda “staigāt” vienskaitļa formas. Lietvārdu var izdalīt daudzskaitlī, lai izveidotu tādus teikumus kā “Man patīk garas pastaigas pa laukiem nedēļas nogalēs”.

Verbālais lietvārds pastāv, jo lietvārdi ir paredzēti lietu nosaukšanai. Tas ietver nepieciešamību nosaukt darbības, ko teikumos parāda darbības vārdi, bet dažreiz arī nepieciešamību nosaukt. Teikuma gramatiskajā struktūrā verbālais lietvārds bieži ieņem vājā darbības vārda vietu. Piemēram, teikumā “Džefam patīk iet uz darbu” spēcīgais darbības vārds ir “iet”, savukārt vājais darbības vārds vai verbālais lietvārds ir “strādāt”.

Izmantojot verbālos lietvārdus, piemēram, “darbs”, darbības vārds arī kļūst par vietu, kas saistīta ar darbību. Cilvēki dodas strādāt uz birojiem vai rūpnīcām vai veikaliem, bet šī darba vieta tiek klasificēta vienkārši kā darbs. To pašu var teikt par darbības rezultātu. Gleznotāji pēc tam, kad ir pabeiguši kaut ko gleznot, ir ne tikai radījuši mākslu, bet arī radījuši “gleznu”. Citi piemēri ir “ēka”, “mājoklis” un “vērtējums”.
Darbība vai darbības vārds var kļūt arī par verbālu lietvārdu, ja darbība tiek attiecināta uz personu, kas to veic. Piemēram, pavārs ir tas, kurš gatavo, un celtnieks ir tas, kurš būvē. Šie vārdi bieži vien ir paralēli esošajiem šīs profesijas vārdiem, piemēram, šefpavārs un mūrnieks.