Vieglprātīga prāva attiecas uz prasību, kas ir ierosināta bez attaisnojuma un kurai nav pamatojuma. Šādas tiesas prāvas ceļ viena privātā puse pret otru. Lai prasību varētu uzskatīt par vieglprātīgu saskaņā ar likumu, parasti šādai prasībai nedrīkst būt juridiska pamata.
Daži cilvēki uzskata, ka vieglprātīga tiesas prāva attiecas uz jebkuru muļķīgu prāvu. Piemēram, daži varētu iebilst, ka gadījums, kad persona iesūdz McDonald’s tiesā par karstu kafiju, ir vieglprātīgs, jo tas var šķist muļķīgi. Tomēr kopumā vieglprātīgas tiesas prāvas likuma acīs nozīmē ko konkrētāku.
Pat ja tiesas prāva ir muļķīga, tas ne vienmēr nozīmē, ka tai nav juridiska pamatojuma. Lai tiesas prāva likuma acīs tiktu klasificēta kā vieglprātīga, nedrīkst būt juridiska pamatojuma prasības celšanai un nevienam iespējamam likumam, uz kuru varētu balstīt prasību. Tas nav vieglprātīgi, ja McDonald’s būtu juridisks pienākums nepadarīt savu kafiju tik karstu.
Prasība tiek ierosināta, ja viena persona iesniedz tiesai dokumentus, kas apliecina viņa nodomu iesūdzēt citu personu. Persona, kas iesniedz dokumentus, ir prasītājs. Iesūdzētā persona ir atbildētājs.
Kad prasītājs iesniedz dokumentus, viņam jāuzskaita ar tiesvedību saistītie fakti. Viņam ir arī jānorāda juridiskais pamatojums, citiem vārdiem sakot, kāds likums vai juridiskais pienākums viņš apgalvo, ka ir pārkāpti fakti. Visbeidzot viņam jāuzskaita viņam nodarītie zaudējumi. Tiesa to izmanto, lai noteiktu, vai pastāv potenciāls juridisks jautājums un vai ir iespējams, ka ir pārkāpts kāds pienākums vai likums.
Ja fakti nekādi nevar liecināt par juridiskā pienākuma pārkāpumu vai ja tiesas prāvai nav juridiska pamata, prasību var uzskatīt par vieglprātīgu tiesas prāvu. Prasītājs var iesniegt vieglprātīgas prasības dažādu iemeslu dēļ. Prasītājs var vēlēties apgrūtināt vai uzmākties atbildētājam vai var patiesi uzskatīt, ka viņam ir pamats celt prasību.
Ja pret atbildētāju tiek ierosināta vieglprātīga tiesas prāva, viņš, iespējams, varēs iesūdzēt pretējo pusi par ļaunprātīgu kriminālvajāšanas deliktu. Tomēr, lai uzvarētu šādā lietā, atbildētājam būtu jāpierāda ne tikai tas, ka prasītāja prasība bija vieglprātīga un bez pamatojuma, bet arī tas, ka prasītājs zināja, ka tā ir vieglprātīga, un tomēr to iesniedza ļaunprātīga nolūka dēļ.