Vienības izmaksas ir izdevumi, kas uzņēmumam rodas, ražojot, uzglabājot un pārdodot atsevišķa produkta vienību. Visi izdevumi, gan fiksētie, gan mainīgie, ir būtiski, lai pareizi aprēķinātu šīs izmaksas. Uzņēmumi regulāri uzrauga šo rādītāju un izmanto to kā līdzekli, lai noteiktu katrai vienībai noteikto pārdošanas cenu, tādējādi ļaujot gūt peļņu.
Apsverot vienības izmaksas, jo tās attiecas uz konkrētas preču līnijas ražošanu, ir jāņem vērā plašs izdevumu klāsts. Fiksētās izmaksas, piemēram, objekts, kurā tiek ražotas preces, un ražošanas procesā izmantoto iekārtu izmaksas veido aprēķina pamatu. Līdzās fiksētajiem izdevumiem ir svarīgi ņemt vērā arī tādus faktorus kā darba samaksa, kas iztērēta darbaspēka nodrošināšanai ražošanas procesam. Izejvielu izmaksas gatavās produkcijas ražošanai ir arī būtiskas vienības izmaksu aprēķināšanai.
Pareizi novērtējot vienības izmaksas, ir iespējams noteikt minimālo vienības cenu, ko var izmantot preču un pakalpojumu pārdošanai plašai sabiedrībai. Ideja ir noteikt šo cenu par noteiktu procentuālo daļu virs kopējiem izdevumiem, kas nepieciešami preču ražošanai, tirdzniecībai un piegādei patērētājiem. Tas ļauj ražotājam gūt peļņu no katras pārdotās vienības un tādējādi gūt ieņēmumus, kas ļauj uzņēmumam turpināt darboties. Tajā pašā laikā ražotājs vēlēsies noteikt tirgū konkurētspējīgu vienības cenu un tādējādi palielināt papildu pārdošanas iespējas.
Dažiem produktu veidiem ir iespēja iegādāties lielapjoma vai lielapjoma iegādi. Vienības izmaksas joprojām veido cenu matricu lielapjoma iegādei, jo uzņēmums cenšas piedāvāt pievilcīgu atlaidi no standarta vienības cenas, taču joprojām gūst zināmu peļņu no katras saražotās vienības pārdošanas. Šī iemesla dēļ daži lielapjoma līgumu līgumi tiks strukturēti tā, lai nodrošinātu klientam cenu, kas atspoguļo noteiktu procentuālo daļu no standarta vienības cenas, ar nosacījumu, ka klientam līguma darbības laikā ir jāiegādājas noteikts minimālais vienību skaits. Gadījumā, ja klients noteiktajā termiņā neiegādājas minimālo vienību skaitu, pakalpojumu sniedzējam parasti ir iespēja iekasēt klientam rēķinu par starpību starp standarta cenu un apjoma atlaides cenu.