Virtuālās realitātes terapija ir intensīva terapijas programma, kurā pacients tiek iegremdēts simulētā pasaulē vai situācijā. Psihologi, psihiatri un citi garīgās veselības speciālisti to izmanto, lai ārstētu pacientus, kuri cieš no noteiktiem stāvokļiem, piemēram, fobijas vai pēctraumatiskā stresa traucējumiem. Ārstniecības speciālisti ir atklājuši, ka virtuālās realitātes terapija palīdz pacientiem tikt galā arī ar sāpēm un nepatīkamām medicīniskām procedūrām.
Kad ārsti un terapeiti izmanto virtuālās realitātes terapiju, ar datorizētiem attēliem tiek izveidota kiberpasaule. Šie attēli ir detalizēti un reālistiski, un tie ir izstrādāti, lai sniegtu pacientam sajūtu, ka viņš vai viņa ir pārvests kaut kur citur. Praktizētājs novieto ierīci, ko sauc par stereoskopiskām austiņām, virs pacienta galvas un acīm. Austiņas izseko pacienta galvas kustībām, vienlaikus parādot trīsdimensiju ainavu. Šis process iekapsulē pacientu projektētajā vidē un rada ilūziju, ka viņš vai viņa faktiski pārvietojas virtuālajā pasaulē.
Psihoterapijas jomā ārsti un terapeiti bieži izmanto šo procesu, lai palīdzētu pacientiem saskarties ar bailēm un fobijām un tās pārvarēt. Piemēram, ja pacientam ir bailes no pūļa, virtuālā vide var simulēt situāciju, kad pacientu ieskauj citi cilvēki, lai viņš vai viņa varētu droši stāties pretī un pārvarēt bailes. Tāpat arī garīgās veselības speciālisti izmanto virtuālās realitātes iegremdēšanu, lai palīdzētu pacientiem ar pēctraumatiskā stresa traucējumiem saskarties un, cerams, samierināties ar notikumiem, kas izraisa stresa reakciju. To visu var izdarīt uzraudzītā, kontrolētā vidē, kas ir pielāgota katra atsevišķa pacienta vajadzībām.
Attiecībā uz šīs terapijas medicīnisko pielietojumu, virtuālās realitātes iegremdēšana ir izrādījusi daudzsolījumu, palīdzot pacientiem pārvaldīt sāpes un tikt galā ar neērtām medicīniskām procedūrām. Piemēram, ārsti ir veikuši pētījumus ar pacientiem, kuri guvuši smagus apdegumus, kuru ārstēšana var būt mokoša. Tomēr, izmantojot virtuālās realitātes terapiju, ārsti atklāja, ka pacienti ārstēšanas laikā piedzīvoja ievērojami mazāk sāpju. Cilvēka smadzenes vienlaikus apstrādā tikai noteiktu daudzumu ārējās ievades, un, ja tās ir aizņemtas ar virtuālo vidi, tās neapstrādā sāpju stimulus tik efektīvi, kā citādi. Tas, savukārt, ievērojami samazina sāpju sajūtu pacientiem.
Dažreiz klīnicisti uzlabo virtuālās realitātes pieredzi, izmantojot citu sensoro ievadi. Piemēram, ja stereoskopā ir redzams zālājs, terapijas telpā var ieplūst svaigi pļautas zāles smarža, lai uzlabotu pieredzi. Tādā pašā veidā, ja virtuālais attēls ieved suni vai kaķi simulētajā vidē, pacientam sasniedzamā attālumā var tikt novietota pūkaina, pildīta rotaļlieta, lai viņš patiešām varētu sajust dzīvnieku, akcentējot ilūziju.
Gan medicīnas, gan garīgās veselības jomā virtuālās realitātes terapija ir guvusi lielus panākumus pacientu ar dažādiem traucējumiem ārstēšanā. Ārsti un terapeiti pastāvīgi pēta šīs terapijas formas iespējamos lietojumus un sekas. Tā kā pētnieki turpina izstrādāt arvien lielākas un sarežģītākas tehnoloģijas, virtuālās realitātes terapija turpinās paplašināties un uzlaboties.