Vīrusu replikācija attiecas uz procesu, kurā vīruss vairojas dzīvā organismā. Tas parasti ietver inficēto šūnu pārvēršanu vīrusu rūpnīcās, kas ražo vīrusa ģenētiskā koda kopijas un izraida tās, lai izplatītos saimniekorganismā. Tas vērš inficēto ķermeni pret sevi, izmantojot savas šūnas kā masveida ražošanas un infekcijas rīkus.
Kad vīruss inficē saimniekorganismu, tas ir vērsts uz dažāda veida dzīvām šūnām atkarībā no tā rakstura. Vīruss sākas ar pieķeršanos neaizsargātai šūnai, pēc tam iekļūstot tās virsmā vai kādā citā veidā ievadot sevi saimniekšūnas primārajā vielā. Dažādiem vīrusu veidiem ir dažādi veidi, kā iekļūt šūnu ķermenī vai sapludināt sevi ar šūnu sienu, taču parasti process ietver šūnas integritātes apdraudējumu. Šajā brīdī notiek vīrusa replikācijas process, kurā vīruss pārņem pašas šūnas reproduktīvās funkcijas un pārprogrammē to, lai izveidotu vīrusa DNS vai RNS kopijas. Vīrusa replikācijas process turpinās, līdz šūna pārsprāgst stadijā, ko sauc par izdalīšanos, izdalot vairākus sākotnējā vīrusa dublikātus saimniekorganismā. Katra kopija ir vērsta uz jutīgākām šūnām, pievienojas un sāk replikācijas procesu no jauna.
Replikācijas posmi atšķiras dažādiem vīrusu tipiem, piemēram, dažādajām divpavedienu un vienpavedienu, pozitīvo vai negatīvo, DNS vai RNS vīrusu kombinācijām. Daudziem veidiem ir nepieciešami īpaši apstākļi saimniekšūnā, lai varētu sākt vīrusa replikāciju. Daži no tiem spēj vairoties, neskatoties uz saimniekšūnas stāvokli, padarot tos virulentākus un bīstamākus.
Cita veida vīrusi var vairoties tikai noteikta veida šūnās, savukārt daži var iekļūt šūnās, kādu laiku vairoties un pēc tam palikt neaktīvi šūnā nenoteiktu laiku. Šo miera periodu sauc par latentumu, un tas var ilgt līdz brīdim, kad iedarbināšanas faktors atkārtoti aktivizē vīrusu un liek tam atkal sākt vairoties saimniekšūnā.
Vīrusu replikācijas izpēte ir bijusi atslēga, lai izprastu virulentas slimības, piemēram, herpes un HIV-AIDS. Vīrusa latentums HIV izraisa tā ievietošanos saimniekšūnas kodola galvenajos apgabalos, padarot to par gandrīz neatņemamu šūnas parastā replikācijas procesa sastāvdaļu. Izpratne par vīrusu reprodukcijas ciklu un metodoloģiju ļauj pētniekiem ierosināt teorijas par vīrusa ekstrakciju, novēršot saimnieka DNS pārvēršanu vīrusa DNS vai neļaujot tai iekļūt saimniekšūnā, lai sāktu infekcijas procesu.