Vilksnis, kas pazīstams arī kā vilnis, dažreiz tiek saukts par spoku gaismām, “spīdlampām” vai “spoku gaismām”. Tā ir anomālas dabiskās gaismas parādība, kas bieži vien, kad to vispār redz (kas ir reti), tiek atrasta peldam virs purva. Atsauces uz gribasspēku aizsākās vismaz viduslaikos.
Viens no agrīnajiem dzejoļiem par šo tēmu ir šāds:
Bija katrā ieplakā
Simts saraustītas šķipsnas.
-Dafydd ap Gwilym (tulk. Wirt Sikes), 1340. gads
Parādības vispārpieņemtais nosaukums latīņu valodā ignis fatuus, kas nozīmē “neprātīga uguns”, liecina, ka cilvēki to ir redzējuši vismaz tūkstoš gadus. Will-o’-the-wisps ir mazas peldošas gaismas, kas dažkārt redzamas grupās un parāda dažādus kustību modeļus. Tās ietver stacionāras, lēnas kustības vai slavenākās: neregulāras, šautriņas kustības, kas, pēc dažu domām, atgādina inteliģenci. Šautriņu mešanas kustība iedvesmoja daudzas tautas pasakas, par kurām stāstīts visā Eiropā un Krievijā, ka vīrs patiesībā ir mazs degošas ogles kamols, ko tur cilvēka pazudis gars, kuram liegta ieeja gan debesīs, gan ellē. Nolemtais gars izmanto gaismu, lai maldinātu ceļotājus.
Tradicionālā ķirbja laterna, kas izgrebta no ķirbja Helovīnā, patiesībā tika nosaukta pēc mīta par to, ka viņi vēlas. Viena no stāsta versijām vēsta, ka gars degošo ogļu gabalu ielicis izgrebtā ķirbī. Citas kultūras uzskata, ka griba ir apglabātā dārguma atrašanās vieta. Ikvienam, kurš meklē šādu dārgumu, būtu bijis diezgan grūti rakties purvā. Šķiet, ka šīs parādības ir izplatītas visā pasaulē, un tradicionālie nosaukumi ir tik dažādi, kā Filipīnās, Taizemē, Norvēģijā, Jūtā, Lietuvā un Japānā.
Zinātnieki ir snieguši vismaz dažus iespējamos skaidrojumus, kas izskaidro to, kā parādība var rasties, taču neviens no tiem nav plaši pārbaudīts. Visizplatītākais izskaidrojums ir tāds, ka purvos organisko materiālu sabrukšanas rezultātā rodas metāna gāzu un ūdeņraža fosfīda oksidēšanās. Ir pierādīts, ka šīs ķīmiskās vielas nodrošina gaismu, ja tās tiek kombinētas laboratorijas apstākļos. Ir minēti itāļu ķīmiķu Luidži Garlašelli un Paolo Bošeti eksperimenti, lai gan līdz šim nav bijis neatkarīga apstiprinājuma.
Vēl viens iespējamais skaidrojums ir tāds, ka spārni ir sinonīmi “zemes gaismām” — gaismām, kuras, domājams, rada pjezoelektriskie (spiedienu pārvēršot elektrībā) materiāli, piemēram, kvarcs, pakļaujot tiem tektonisku slodzi. Tas daļēji izskaidrotu laiku pa laikam nepastāvīgo gribētāju kustību. Tomēr plaši eksperimenti, lai apstiprinātu šo hipotēzi, vēl nav nopietni veikti.