Zebras vēršu haizivs jeb Heterodontus zebra ir haizivju veids, kas dzīvo Klusajā okeānā, pie Austrumāzijas, Indonēzijas un Austrālijas krastiem. Haizivs, kas barojas no grunts, zebras vērša galva pārtiek no mīkstmiešiem, vēžveidīgajiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Zebras vēršu haizivs vairojas, dējot olas, un parasti tās garums ir no 31.5 collas (0.8 m) līdz 4 pēdām (1.2 m). Šī haizivs, kas pazīstama ar savām raksturīgajām melnajām zebrai līdzīgām svītrām, ir pavisam cita suga no līdzīgi nosauktās zebrhaizivs jeb Stegostoma fasciatum.
Nav daudz zināms par zebras haizivis, kas tika identificēta un nosaukta 1831. gadā. Šīs nekaitīgās haizivis parasti mīt jūras dibenā, parasti kontinentālajos šelfos. Viņi var attīstīties dziļumā no 164 pēdām (50 m) līdz 656 pēdām (200 m) zem jūras virsmas. Visbiežāk tie sastopami Klusā okeāna rietumu daļā, Austrālijas, Ķīnas, Korejas, Vjetnamas, Japānas un Indonēzijas salu krastos. Šī iemesla dēļ zebras haizivs dažreiz tiek saukta par Japānas vēršu haizivi.
Tipiskajai zebras vēršhaizivīm ir cilindrisks ķermenis un galva ar neasu purnu, un parasti tai ir ievērojams izvirzījums virs katras acs. Spirāles, kas atrodas zem un aiz acīm, ļauj šai haizivīm elpot. Šīm haizivīm ir divas muguras spuras, katrai ar iekšējo spuru mugurkaulu, kā arī anālās un krūšu spuras. Zebras vēršu haizivis ir nosauktas ne tikai to strupo galviņu dēļ, bet arī melnu vai brūnu svītru raksta dēļ uz balta vai gaiši brūna fona. Lielākajai daļai zebras haizivju ķermeņa ir aptuveni 12 vertikālas svītras.
Zebras vēršu haizivis parasti ir aptuveni 5.9 collas (15 cm) garas, kad tās izšķīlušās. Vidējais tēviņš izaug apmēram no 2.09 pēdām (0.64 m) līdz 2.75 pēdām (0.84 m). Vidējā mātīte var sasniegt līdz 4 pēdu (1.2 m) garumu.
Atšķirībā no dažām citām haizivju sugām, zebras vēršu haizivs ir olšūnas, kas nozīmē, ka tā vairojas, dējot olas. Šīs haizivis parasti ražo lielu skaitu olu, kas dētas spirālveida maisos. Zinātnieki uzskata, ka šī haizivs galvenokārt barojas ar maziem, jūras dibenā mītošiem bezmugurkaulniekiem.