Zemes iegūšanas likums ir Indijas likums, kas ļauj valdībai konfiscēt privātīpašumu sabiedriskiem mērķiem. Daudzām valstīm ir līdzīgi tiesību akti, ko izstrādājuši likumdevēji, lai atvieglotu tādas darbības kā valsts skolu un ceļu celtniecība. Zemes iegūšanas likums ir datēts ar 1894. gadu, un likumdevēji to ir vairākkārt grozījuši. Daži kritiķi un aktīvisti iestājas par tās atcelšanu, pamatojoties uz to, ka tā nav efektīva un var radīt iespējas izmantot neaizsargātos zemes īpašniekus.
Saskaņā ar Zemes iegādes likumu valdība var iesniegt paziņojumu zemes īpašniekiem, kuru īpašums ir publiska projekta veidā. Paziņojumā zemes īpašnieki tiek informēti par plānoto arestu, piedāvāto kompensāciju un projekta būtību. Īpašuma īpašniekiem ir jānodrošina kompensācija par īpašuma patieso tirgus vērtību, ko dažos gadījumos ir grūti noteikt. Cilvēki var pieņemt paziņojumu vai konkursu, strīdoties par lielāku naudu vai savas zemes saglabāšanu, nevis būt spiesti no tās atteikties.
Likuma veidotāji strukturēja aizsargus, lai cilvēki varētu protestēt pret savas zemes iegūšanu. Lai gan Zemes iegūšanas likums sākotnēji tika izstrādāts Lielbritānijas valdīšanas laikā Indijā, to 1948. gadā pieņēma gan Indija, gan Pakistāna, kad tās ieguva neatkarību un sāka izstrādāt valdības politiku. Lai veiktu izmaiņas likumā, tāpat kā citos tiesību aktos ir nepieciešama parlamenta darbība. Sponsoriem jābūt gataviem iesniegt un aizstāvēt izmaiņas, meklējot līdzsponsorus, kas par tām balso, un lobējot citus parlamenta deputātus, lai tie atbalstītu konkrētas izmaiņas vai tiesību aktu.
Daži kritiķi uzskata, ka zemes iegādes likums ir pārāk sarežģīts. Viņi apgalvo, ka tai ir bizantiešu birokrātija, un norāda, ka tas palēnina vienmērīgas attīstības progresu Indijā. Citi kritiķi pauž pretējo, radot bažas par apšaubāmu zemes iegādi. Šīs problēmas bieži ir saistītas ar publiska projekta definīciju, aktīvistiem apsūdzot valdību zemes iegūšanā privātai attīstībai, lai gan tas nav atļauts saskaņā ar likumu.
Indijas parlamentā vairākkārt tika prezentēti Zemes iegūšanas likuma pārstrādājumi, un 2010. gadā notika vardarbīgi protesti par strīdīgu zemes iegādi. Šajos protestos bija iesaistīti nabadzīgie zemes īpašnieki, un tie vairoja izpratni par Zemes iegādes likuma piemērošanu un izmantošanu. Daudzas organizācijas un valdības interesējas par attīstību Indijā un rūpīgi sekoja šiem protestiem, bažījas par ekonomiku, kā arī iedzīvotāju pilsoniskajām brīvībām, jo īpaši nabadzīgajiem zemes īpašniekiem, kuriem varētu nebūt pieejama juridiskā palīdzība, lai cīnītos pret iegādi.