Ziņu zibatmiņas vai zibatmiņas ir steidzamu jaunāko ziņu vienums. Šis termins ir atsauce uz faktu, ka reportieri ir gatavi ielauzties raidījumā vai “uzzibināt” raidījumu, lai ziņotu par ziņām. Apraides plašsaziņas līdzekļos reportieris bieži paziņo “zibens ziņas” vai “jaunākās ziņas”, lai brīdinātu skatītājus un klausītājus par to, ka tiks pārraidīta svarīga ziņa. Vēsturiski liela tirāžas laikraksti dažreiz bija gatavi drukāt īpašus izdevumus, kas pazīstami kā ekstras, lai ziņotu par kritiskām jaunākajām ziņām.
Lai ziņas tiktu uzskatītas par ziņām, tām parasti ir jābūt pietiekami svarīgām, lai tās interesētu vairumu cilvēku. Piemēram, parastā apraides stacijā ziņas par sporta notikumu netiktu uzskatītas par ziņu uzplaiksnījumu, bet nozīmīgas politiskas figūras slepkavība. Ziņas var attiekties arī uz tādām lietām kā dabas katastrofas, katastrofālas avārijas vai kritiskas politiskās ziņas, piemēram, miera sarunu pārtraukumi. Lielākā daļa staciju arī pārtrauks raidījumus, lai sniegtu drošības informāciju avārijas gadījumā, piemēram, strauji izplatās ugunsgrēka vai slimības uzliesmojuma gadījumā, lai gan to nevar saukt par ziņu uzliesmojumu.
Pārraides plašsaziņas līdzekļu gadījumā reportieris parasti pārtrauc pārraidi, lai informētu skatītājus vai klausītājus par to, ka ir gaidāmas jaunākās ziņas, un pēc tam viņš vai viņa nolasīs ziņas. Tā kā cilvēki parasti vēlas iegūt vairāk informācijas par ziņām, pārējā raidījuma daļa var būt veltīta papildu informācijas sniegšanai, un ziņas parasti tiek periodiski atkārtotas, lai skatītāji un klausītāji, kas tikai noskaņo, varētu sekot jaunumiem. Neraugoties uz vēlmi pēc plašākas informācijas, apraides mediju organizācijām dažkārt ir grūtības savākt papildu faktus uzreiz pēc liela notikuma, jo situācija var būt haotiska, tāpēc ziņu zibatmiņas pārraides mēdz kļūt ārkārtīgi atkārtotas.
Mūsdienu drukātajos plašsaziņas līdzekļos ekstras tiek izdotas reti, daļēji tāpēc, ka daudzi laikraksti uztur vietnes, tāpēc jaunākās ziņas var vienkārši ievietot lapas augšdaļā. Tomēr vēsturiski laikraksti izlaida ekstras par svarīgām jaunākajām ziņām, un ziņu darbinieki pārpludināja ielas ar papildu izdevumu, kliedzot “izlasiet visu”. Papildu materiāli parasti bija ļoti plāni laikraksta izdevumi, pateicoties trūcīgajai pieejamajai informācijai, taču laikmetā pirms plaši izplatītas masu komunikācijas ekstras varēja būt ļoti svarīgas ziņu izplatīšanā.
Viena lieta, kas jāievēro, lasot, skatoties vai klausoties ziņas, ir tāda, ka informācija var strauji mainīties. Lai gan plašsaziņas līdzekļu organizācijas cenšas būt pēc iespējas patiesākas, jaunākās ziņas izplatās ātri, un daļa informācijas var būt nepatiesa vai neprecīza. Šī iemesla dēļ ir ieteicams sagaidīt apstiprinājumu, pirms rīkoties pēc ziņu zibspuldzes.