Neregulāra elektrokardiogramma (EKG vai EKG) var būt testa problēmu vai pacienta sirdsdarbības traucējumu rezultāts. Šis tests mēra elektrisko aktivitāti sirdī un nodrošina darbības grafiku, ko ārsts var pārskatīt. Ja pacientam ir neregulāra EKG, ārsts var intervēt pacientu un ieteikt dažus papildu testus, lai uzzinātu vairāk, lai noteiktu, kas pacientam ir jādara.
Šajā testā tehniķis pievieno elektrodus krūtīm un īsi reģistrē sirds elektrisko aktivitāti. Ja pacients ir saspringts vai nervozs, rezultāti var būt šķībi. Tāpat, ja kāds vingrojis pirms pārbaudes vai pārvietojas testa laikā. Dažreiz tehniķim neizdodas pareizi pievienot vadus, un signāli no sirds netiek droši reģistrēti. Visi šie faktori tiks ņemti vērā, ja pacientam ir neregulāra EKG.
Sirds anomālijas, gan iedzimtas, gan iegūtas, var izraisīt arī neregulāru EKG. Pacientam var būt sirds blokāde, kad elektriskie signāli sirdī nepārvietojas vienmērīgi un droši caur sirdi, izraisot neregulāras vai nesaskaņotas kontrakcijas. Dažiem pacientiem ir ātra sirdsdarbība, ko sauc par tahikardiju vai bradikardiju, kad sirds pukst pārāk lēni. Dažreiz EKG traucējumi rodas priekšlaicīgu kontrakciju rezultātā, kas ir izplatīta parādība, kas parasti nerada bažas, kad sirdsdarbība tiek traucēta nejauši un pēc tam atgriežas normālā stāvoklī.
Neregulāra EKG ne vienmēr nozīmē, ka pastāv problēma, un otrādi, normāli rezultāti ne vienmēr nozīmē, ka pacients ir vesels. Dažreiz problēmas ar sirdi parādās tikai noteiktos laikos, piemēram, fiziskās slodzes vai stresa periodos. Ja pacients ziņo par sirds problēmām, ārsts var ieteikt sirds stresa testus vai pieprasīt ambulatoro uzraudzību, kurā sirds tiek reģistrēta vairākas stundas vai dienas, lai redzētu, kad pacientam rodas problēmas.
Kardiologs var pārskatīt neregulāru EKG, lai uzzinātu vairāk par pacienta sirds ritmu un sniegtu ieteikumus ārstēšanai. Ārsts ņems vērā pacienta vēsturi un citus simptomus. Piemēram, sportistiem bieži ir zems sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī, ko varētu uzskatīt par bradikardiju citai personai. Konkurētspējīgam sportistam ar veselīgu vēsturi, visticamāk, bradikardijas ārstēšana nav nepieciešama, savukārt persona ar normālu vai zemu aktivitātes līmeni un vienādu sirdsdarbības ātrumu rada bažas.