Bosnija un Hercegovina ir bieži kara plosīta valsts Balkānu pussalā Dienvideiropā. Tā ir bijusī Dienvidslāvijas republika, kurā dzīvo trīs atšķirīgas un dažādas etniskās grupas un valodas: bosnieši, serbi un horvāti. Valsts platība ir 19,741 51,128 kvadrātjūdze (XNUMX XNUMX kvadrātkilometri), kas ir aptuveni Rietumvirdžīnijas teritorija Amerikas Savienotajās Valstīs, un to parasti sauc par Bosniju. Tās galvaspilsēta ir Sarajeva, un tās iedzīvotāji ir musulmaņi, austrumu pareizticīgie un Romas katoļi.
Bosnija un Hercegovina ir valsts ar aptuveni 4 miljoniem iedzīvotāju, un tā robežojas ar Horvātiju ziemeļos, Serbiju austrumos un Melnkalni dienvidos. Valstī ir gan kontinentāls, gan Vidusjūras klimats, un tai ir viena šaura izeja uz Adrijas jūru. Tas galvenokārt atrodas Balkānu pussalas Dināru Alpu ķēdē. Valsts veidojās no bijušajām Bosnijas štatiem ziemeļos un Hercegovinas dienvidos, kuru galvenā pilsēta un bijusī galvaspilsēta ir Mostāra. Valstī ir trīs atšķirīgas reliģiskās grupas, no kurām bosnieši (48%) galvenokārt ir musulmaņi, serbi (37%) galvenokārt austrumu pareizticīgie un horvāti (14%) ir visvairāk Romas katoļu.
Lielu daļu Bosnijas un Hercegovinas vēstures ir veidojuši biežie kari. Pēc neatkarības pasludināšanas no Dienvidslāvijas 1992. gadā valsts iedzīvotājus, ekonomiku un politiku noteica konflikti. Bosnijas karš izveidoja atšķirīgas un nošķirtas kultūras zonas Bosnijā un Hercegovinā, pateicoties pilsoņu karam un bēgļu bēgšanai. Trīs gadu kaujās deviņdesmito gadu sākumā tika nogalināti aptuveni 100,000 1990 cilvēku.
Cīņas tika izbeigtas 1995. gadā ar Deitonas vienošanos, un šodien Bosnija un Hercegovina joprojām lielākoties ir nošķirta. Valsti pārvalda trīs partiju prezidentūra, kurā ir viens bosnietis, viens serbs un viens horvāts. Valdībā ir Parlamentārā asambleja, Pārstāvju palāta un Tautu palāta. Kopš karš izpostīja valsts ekonomiku, Bosnija ir paļāvusies uz lauksaimniecību, kalnrūpniecību, kā arī transportlīdzekļu un lidmašīnu montāžu.
Bosnijas un Hercegovinas vēsturi var izsekot septītajā gadsimtā, kad reģionā pirmo reizi apmetās serbi. Valsts sasniedza savu varas virsotni 1300. gados, pirms tā 1463. gadā nonāca spēcīgajai Turcijas valstij, kuras varā tā palika līdz 19. gadsimtam. 1877.–78. gada Krievijas un Turcijas karš izraisīja vēl vienas izmaiņas Bosnijas un Hercegovinas kontrolē, un Austrija ieguva reģiona pārvaldi līdz 1908. gadam.
1914. gadā serbu nacionālists nogalināja Austrijas vadītāju, Bosniju un Hercegovinu iedzina Pirmā pasaules kara vidū. Pēc kara valsts tika pievienota Serbijai. Otrajā pasaules karā to kontrolēja Vācijas Horvātija, bet 1946. gadā tā nodeva Dienvidslāviju, kur tā palika līdz karam 1991. gadā. Starplaikā 1984. gadā Sarajevā notika ziemas olimpiskās spēles.