Kas pārbauda lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un izsekojamību?

Izsekojamības sistēmas pamatā ir apzīmēšana un reģistrācija. Liellopus apzīmē ar unikālu numuru uz auss krotālijām, un katram dzīvniekam ir savs identifikācijas dokuments. Aitām, kazām un cūkām ir savas apzīmēšanas prasības, bet zirgu dzimtas dzīvniekiem ievada mikroshēmu un izsniedz identifikācijas dokumentu. Īpašniekam jāreģistrē ganāmpulks un novietne, jāved dzīvnieku kustības uzskaite un noteiktā termiņā jāpaziņo par dzimšanu, nāvi, iegādi vai pārdošanu.

Šāda kārtība pastāv trīs iemeslu dēļ. Pirmais ir dzīvnieku infekcijas slimību ierobežošana: uzliesmojuma gadījumā jāspēj ātri noskaidrot, no kurienes dzīvnieks nācis un ar kuriem tas bijis kontaktā. Otrais ir pārtikas nekaitīgums, jo gaļai jābūt izsekojamai līdz izcelsmes saimniecībai. Trešais ir īpašuma un atbalsta maksājumu uzskaite: platību un dzīvnieku atbalsta maksājumus administrē Lauku atbalsta dienests, kas pārbauda, vai pieteiktie dzīvnieki patiešām ir reģistrēti un atrodas norādītajā novietnē.

Inspektora darbs praksē nozīmē pārbaudes saimniecībās un kautuvēs. Tiek salīdzināts, vai novietnē esošie dzīvnieki atbilst reģistra datiem, vai krotālijas ir salasāmas un nav pazaudētas, vai kustības deklarētas laikā un vai tiek ievērotas labturības un veterinārās prasības. Par pārkāpumiem sastāda aktu, nosaka termiņu trūkumu novēršanai, un smagākos gadījumos var piemērot administratīvo sodu vai ierobežot dzīvnieku pārvietošanu. Atsevišķa kontroles joma ir dzīvnieku pārvadāšana un izvešana uz citām valstīm, kur nepieciešami veterinārie sertifikāti.

Šo jomu mēdz jaukt ar mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju. Suņiem Latvijā ir obligāta apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija valsts datubāzē, taču tas ir atsevišķs regulējums ar citu mērķi, galvenokārt saistīts ar klaiņojošu dzīvnieku un trakumsērgas kontroli. Tāpat to jauc ar preču zīmju uzraudzību: latviešu vārds „zīmols" mūsdienās gandrīz vienmēr nozīmē tirdzniecības zīmolu, un ar preču zīmju reģistrāciju nodarbojas Patentu valde, nevis veterinārais dienests.

Saimniekam, kurš tikai sāk, praktiskā secība ir šāda. Vispirms reģistrējiet ganāmpulku un novietni Lauksaimniecības datu centrā, jo bez reģistrācijas nevar ne likumīgi turēt dzīvniekus, ne pieteikties atbalstam. Pēc tam pasūtiet krotālijas noteiktajā kārtībā un apzīmējiet dzīvniekus paredzētajā termiņā pēc dzimšanas. Tālāk ieviesiet vienkāršu uzskaiti, kurā uzreiz pierakstāt katru notikumu, un paziņojiet par to noteiktajā termiņā. Nokavēti paziņojumi ir biežākais pārbaudēs konstatētais trūkums, un tie var samazināt atbalsta maksājumu, pat ja pārējā saimniecībā viss ir kārtībā.

Atsevišķi jāzina, ka izsekojamība neaprobežojas ar dzīvniekiem. Ja saimniecība pārdod gaļu, pienu vai olas tieši patērētājam, uz to attiecas arī pārtikas aprites prasības, un uzņēmums jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā. Kaušana pašpatēriņam un kaušana pārdošanai ir divas dažādas lietas ar atšķirīgām prasībām, un tieši šī robeža mazajās saimniecībās tiek pārkāpta visbiežāk.