Botāniķi ir zinātnieki, kas pēta dažādus augu bioloģijas aspektus. Viņus dažreiz dēvē par augu zinātniekiem. Lielākajai daļai botāniķu ir vēlme saprast visu, kas ir jāzina par augiem. Botāniķis pēta auga attiecības ar vidi un citiem dzīviem organismiem.
Papildus augiem botāniķi var pētīt arī sēnītes un aļģes. Parasti botāniķi pēta augus, taču ir daudzas apakšnozares attiecībā uz augiem, kurās botāniķi var iegūt specializāciju. Piemēram, botāniķis var izvēlēties specializēties paleobotānikā, kas ir pārakmeņojušos augu izpēte.
Botānika ir sena zinātnes joma. Agrīnie botāniķi koncentrējās uz to, lai atrastu atjautīgu lietojumu apkārtējiem augiem. Šie botāniķi veica pētījumus un eksperimentus, lai atšķirtu augus, kas bija ēdami un indīgi. Agrīnie botāniķi arī veica novērojumus par augu ietekmi uz cilvēkiem un dzīvniekiem, kas viņiem palīdzēja noteikt, vai augs ir ārstniecisks. Mūsdienu botāniķi joprojām veic tos pašus uzdevumus, taču viņiem ir instrumenti un tehnoloģijas augu pētīšanai bioķīmiskā, ģenētiskā un molekulārā līmenī.
Botāniķi ir prasmīgi veikt pētījumus. Pētniecība bieži ir svarīga darba sastāvdaļa. Daudzi botāniķi atrod darbu laboratorijas vidē, veicot pētījumus, lai gan lielākā daļa botāniķu kādā brīdī strādā ārpus telpām. Dažos gadījumos botāniķim var būt iespēja ceļot uz dažādām vietām visā pasaulē, lai pētītu augus. Botāniķi dodas dažādās ģeogrāfiskās teritorijās, cenšoties atklāt un klasificēt jaunas augu sugas.
Botāniķis var arī ceļot, lai izpētītu auga ietekmi uz kultūru. Tas jo īpaši attiecas uz botāniķiem, kuri specializējas etnobotānikā, pētot, kā dažādas kultūras izmanto savus vietējos augus. Ir dažas atšķirīgas īpašības, kas piemīt labiem botāniķiem. Piemēram, botāniķiem mēdz būt lieliskas novērošanas prasmes, liela interese par zinātniskiem pētījumiem un mīlestība pret dabu. Daži botāniķi strādā zinātniskās pētniecības iestādēs, valsts aģentūrās, botāniskajos dārzos un izglītības dienestos. Personām, kuras vēlas kļūt par botāniķi, ir jābūt gatavam pavadīt ilgas stundas siltumnīcā vai laboratorijas telpā, lai veiktu eksperimentus ar augiem.
Augi pasaulei ir neticami svarīgi. Tos izmanto kā pārtiku, šķiedrvielas, zāles, un tiem ir daudz citu atjautīgu lietojumu. Botānikas jomai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu pasauli ar uzturu un medicīnu. Botānika ir jauna disciplīna, kas ir ļoti svarīga, lai palīdzētu valdībām efektīvi ražot augu pārtiku augošajam pasaules iedzīvotāju skaitam. Zinātne palīdz pasaulei labāk izprast, kā audzēt augus kontrolētos apstākļos. Botānika palielina pārtikas piegādi un pat palīdz ražot vairāk zāļu.