Cauruļvada operators parasti strādā elektrostacijā, gāzes objektā vai naftas pārstrādes rūpnīcā, un viens no viņa galvenajiem darba pienākumiem ir naftas, dabasgāzes vai citu materiālu plūsmas kontrole atkarībā no tā, kādā objektā viņš strādā. . Tas ietver plūsmas regulēšanu no caurulēm, kas ieplūst un iziet no uzglabāšanai izmantotajām tvertnēm. Viņš vai viņa bieži strādā rūpnieciskās vadības centrā, parasti datora darbstacijā, ko izmanto, lai kontrolētu darbības cauruļvadā. Turklāt cauruļvadu operators dažkārt tieši novēro cauruļvadu, iekārtu un tvertņu noplūdes vai citus iespējamos bojājumus. Daudzi cauruļvadu operatori strādā ar ļoti nelielu tiešo uzraudzību.
Vēl viens cauruļvada operatora pienākums ir vērot instrumentus, kas regulē sūkņus, lai pārliecinātos, ka nav bojājumu vai rezerves. Ja tā notiek, cauruļvada operators bieži ir atbildīgs par problēmas novēršanu un iekārtas remontu. Viņš vai viņa arī darbina sūkņus, lai palaistu vai apturētu naftas, gāzes vai cita šķidruma plūsmu. Viņam arī jāpārliecinās, ka temperatūra un spiediens caurulēs tiek uzturēti drošā līmenī. Daži no veidiem, kā kontrolēt spiedienu cauruļvadā, ietver darbu ar tādām iekārtām kā siltummaiņi, saldēšanas iekārtas un kompresori.
Papildus remontdarbiem cauruļvadu operators dažkārt veic arī cauruļu apkopes darbus, lai nodrošinātu to nevainojamu darba kārtībā. Viņi var regulēt vārstus un strādāt ar tādām iekārtām kā sūkņi, dzesēšanas torņi un apkures spirāles. Saziņa ar citiem cauruļvadu operatoriem nav nekas neparasts. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad ir problēmas, kas jārisina. Komunikācijas prasmes ir nepieciešamas arī tāpēc, ka viens no darba pienākumiem var ietvert ikdienas ziņojumu rakstīšanu un iekārtu problēmu reģistrēšanu.
Dažas no nepieciešamajām zināšanām ietver cauruļvadu sistēmu ekspluatāciju un remontu, kā arī zināšanas par drošību un ekspluatācijas noteikumiem attiecīgajā jomā. Viens no veidiem, kā iegūt cauruļvadu operatora darbu, ir apmācība darba vietā, lai gan tas ir kļuvis retāk, jo darbs ir kļuvis tehniskāks. Iespējama ir arī mācekļa prakse, taču augstākā izglītība vai apmācība mehānisko sistēmu vai inženierzinātņu jomā ir kļuvusi izplatītāka. Dažās jurisdikcijās operatoriem ir jābūt licencētiem, atkal atkarībā no veicamā darba veida. Cauruļvadu operatoriem, kas strādā tieši ar elektrotīklu, var būt nepieciešama sertifikācija.