TJG Online
Izglītība un apmācība

Ko dara dabas parka dabas gids?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Dabas gids jeb dabas izglītības speciālists aizsargājamā teritorijā vada ekskursijas, skaidro apmeklētājiem vietējo dabas vērtību nozīmi un uzvedības noteikumus, kā arī sagatavo izglītojošus materiālus un nodarbības. Latvijā šādi speciālisti strādā Dabas aizsardzības pārvaldē, pašvaldībās, dabas izglītības centros un tūrisma uzņēmumos.

Darba kodols ir cilvēku pavadīšana dabā tā, lai apmeklējums būtu gan interesants, gan teritorijai nekaitīgs. Gids sagatavo maršrutu, pielāgo stāstījumu auditorijai un gadalaikam, rāda raksturīgākās sugas un biotopus un skaidro, kāpēc konkrētā vieta ir aizsargājama. Labs stāstījums saista dabas procesus ar vietējo vēsturi, saimniecisko darbību un ainavas veidošanos.

Otrs pienākumu loks ir dabas izglītība šaurākā nozīmē: nodarbības skolēnu grupām, semināri skolotājiem, putnu vērošanas rīti, sēņu un augu pārgājieni, talkas un iedzīvotāju zinātnes akcijas, kurās brīvprātīgie palīdz uzskaitīt sugas. Gids gatavo arī informatīvos stendus, bukletus un saturu tīmekļvietnēm, bieži divās vai trīs valodās.

Daļa darba ir praktiska un tehniska. Jāseko līdzi takas un skatu torņu stāvoklim, jāziņo par bojājumiem, atkritumiem vai nelikumīgām darbībām, dažkārt jāpiedalās sugu monitoringā un invazīvo sugu ierobežošanā. Sezonalitāte ir izteikta: pavasarī un vasarā dominē apmeklētāju plūsma un lauka darbi, bet ziemā vairāk laika aizņem plānošana, materiālu sagatavošana un darbs ar skolām. Tāpēc ievērojama daļa vietu šajā jomā ir sezonālas, un pilnas slodzes pastāvīgs darbs biežāk atrodams lielajos apmeklētāju centros.

Nepieciešamas labas zināšanas botānikā, ornitoloģijā un ekoloģijā, spēja sugas atpazīt dabā, nevis tikai grāmatā, kā arī prasme runāt publikas priekšā. Tikpat svarīga ir pacietība: bieži nākas atkārtoti skaidrot vienkāršus noteikumus, piemēram, kāpēc putnu ligzdošanas laikā nedrīkst iet no takas nost vai kāpēc suns jātur pavadā. Praktiski noder arī pirmās palīdzības apmācība, orientēšanās prasme un spēja rīkoties, ja grupā kādam kļūst slikti vai laikapstākļi strauji mainās.

Dabas gidu bieži jauc ar tūrisma gidu, taču uzsvars ir citāds. Tūrisma gids strādā ar maršrutu un kultūras objektiem, un viņa darbs parasti ir sertificēts kā pakalpojums tūristiem. Dabas gida darbs vispirms ir teritorijas aizsardzības instruments: apmeklētāju plūsma tiek novirzīta pa takām, lai jutīgās vietas netiktu bojātas, un stāstījums kalpo tam, lai cilvēks saprastu ierobežojumu jēgu, nevis tikai izbaudītu skatu. Praksē daudzi apvieno abas lomas, un tad noder abas kvalifikācijas.

Izglītība un ceļš profesijā

Visbiežākais ceļš ir studijas bioloģijā, vides zinātnē, mežzinātnē, ģeogrāfijā vai dabas tūrismā. Praktisko pieredzi iegūst, brīvprātīgi darbojoties dabas izglītības centros, piedaloties sugu uzskaitēs vai strādājot sezonas darbā apmeklētāju centros. Darba devējam parasti pārliecinošāk izskatās divi trīs patstāvīgi novadīti maršruti un līdzdalība monitoringā nekā vēl viens kurss.

Tūrisma nozarē pastāv arī gida sertifikācija, un daļa darba devēju to prasa. Latvijā aizsargājamās dabas teritorijas pārvalda Dabas aizsardzības pārvalde, kuras tīmekļvietnē tiek izsludinātas vakances un publicēti dabas izglītības pasākumu kalendāri. Sugu novērojumus un teritoriju robežas var pārbaudīt dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols.

Apmeklētāja pienākumi aizsargājamā teritorijā

Dabas liegumos, dabas parkos un nacionālajos parkos ir spēkā individuāli aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas var ierobežot pārvietošanos, ugunskura kurināšanu, telšu celšanu un laivošanu noteiktos periodos. Šie noteikumi atrodami normatīvajos aktos un teritorijas informācijas materiālos, un tie atšķiras no teritorijas uz teritoriju, tāpēc vispārējs priekšstats par to, kas atļauts citur, neder.

Pamatprincipi ir vienkārši: pārvietoties pa izveidotajām takām, netraucēt dzīvniekus, neplūkt īpaši aizsargājamas augu sugas un aizvest atkritumus līdzi. Par pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība, un kontroli veic Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori.

Kā sagatavot labu ekskursiju

Sagatavošanās secība praksē ir šāda: vispirms jāpārbauda teritorijas noteikumi un takas stāvoklis, tad jāsaskaņo maršruta garums ar grupas sastāvu, jāizvēlas trīs vai četri apstāšanās punkti ar konkrētu stāstu katrā un tikai pēc tam jādomā par saturu. Bērnu grupai vienā pārgājienā parasti pietiek ar vienu galveno ideju, nevis ar sugu sarakstu.

Biežākā kļūda ir pārblīvēt stāstījumu ar nosaukumiem latīņu valodā un aizmirst par laiku: grupa nogurst, un beigās maršruts tiek izskriets. Otra kļūda ir neplānot tualetes un patvēruma vietas. Vienmēr jāpasaka grupai iepriekš, cik ilgs būs maršruts, cik tas ir grūts un kāds apģērbs vajadzīgs.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu D Ziņot par neprecizitāti