Lauksaimniecības ekonomikas joma vairumā vietu ir plaša. Kādreiz disciplīna, kas bija veltīta zemes apsaimniekošanas un lopkopības palielināšanas ekonomikai, ir paplašinājusies, iekļaujot atjaunojamo resursu izpēti; lauku zemes un kopienu plānošana; valsts saimniecību subsīdiju un aizdevumu finansēšanas programmas; un vides agrobizness, cita starpā. Lauksaimniecības ekonomists var strādāt valsts aģentūrās valsts vai vietējā līmenī, palīdzot plānot veiksmīgas lauksaimniecības politikas matemātisko pusi. Citi var strādāt ar zemes plānošanas vai lauksaimniecības nākotnes uzņēmumiem, pārvaldīt kopienas vai analizēt ar lauksaimniecību saistītas investīciju iespējas. Vēl citi strādā akadēmiskajās aprindās, mācot rītdienas lauksaimniecības ekonomistus.
Lauksaimniecība ir svarīga katras valsts nacionālās dienaskārtības sastāvdaļa. Valstis ar stabilām lauksaimniecības sistēmām spēj pašapkalpoties, un tās, kuras ir iemācījušās maksimāli palielināt savus dabas resursus, daudzējādā ziņā ir stabilākas gan iekšējā, gan starptautiskā līmenī. Tomēr veselīgas lauksaimniecības ekonomikas atbalsts parasti nenotiek pats no sevis. Lauksaimnieku kopienai labvēlīga prakse vienā paaudzē var nebūt ilgtspējīga laika gaitā, tāpat kā lauksaimniecības un pārtikas pārvaldības darbības, kas paredzētas, lai gūtu labumu visai valstij, varētu izrādīties kaitīgas lauku kopienām, kurām tās pieskaras. Lauksaimniecības ekonomista uzdevums ir analizēt konkrēto lauksaimniecības situāciju, pēc tam izstrādāt plānu, lai to uzturētu un laika gaitā maksimāli palielinātu, lai gūtu savstarpēju labumu.
Katra lauksaimniecības ekonomista darbs ir vērsts uz to, kā ekonomikas aprēķinus, prognozes un statistisko analīzi var izmantot lauksaimniecībā un zemes attīstībā. Ekonomika kā disciplīna ir vērsta uz resursu pārvaldību un sadali. Lauksaimniecības vidē attiecīgie resursi ir zeme, lauksaimniecības iekārtas un mājlopi, kā arī dabas resursi, piemēram, ogles, saldūdens un dabasgāze. Lauksaimniecības ekonomists ir iesaistīts šo resursu maksimizēšanā tā, lai nodrošinātu turpmākus panākumus un lauksaimniecības dzīves izplatību.
Ekonomika un lauksaimniecība krustojas dažādos veidos, un lauksaimniecības darbi, kas saistīti ar ekonomiku, ir tikpat plaši. Lauksaimniecības ekonomisti strādā daudz dažādu darbu pie daudziem dažādiem darba devējiem. Daži lielāko daļu sava darba veic pie rakstāmgalda, lasot atskaites, izdarot secinājumus par ekonomikas tendencēm, kā arī veicot aprēķinus un lauksaimniecības analīzi. Citi var strādāt uz lauka, intervējot lauksaimniekus, apsekojot zemi un aplūkojot lauku un zemnieku kopienu izkārtojumus un rezultātus. Daži raksta analīzi, lai mācītu, un citi, lai aizstāvētu; daži strādā ar likumdevējiem un daži lobē valdības lauksaimnieku vārdā.
Neskatoties uz atšķirībām viņu darbā, veselu virkni profesionāļu galu galā var saukt par “lauksaimniecības ekonomistiem”. Ņemot vērā kopējo lauksaimniecības un ekonomikas jautājumu plašumu katrā valstī vai kopienā, lauksaimniecības ekonomisti noteikti veic virkni lauksaimniecības darbu un funkciju. Tomēr, sākot ar apmācību un beidzot ar aizraušanos un citām lietām, kas pa vidu, jomas profesionāļiem ir daudz kopīgu lietu.