Pilsētas sociologs pēta socioloģijas un cilvēku mijiedarbības lomu, kā arī tendences un parādības pilsētvidē. Šajā jomā nodarbinātais ir pētnieks — tāpat kā citi sociologi —, kas pēta mijiedarbību, tendences un cilvēku grupu un cilvēku institūciju īpašības dažādās vidēs, kā arī dažādu kultūru savstarpējo saistību. Pilsētas sociologs, piemēram, varētu pētīt paplašināto tehnoloģiju, piemēram, datoru un mobilo tālruņu, ietekmi uz starppersonu komunikāciju pilsētvidē. Papildus oriģinālo pētījumu veikšanai šāds sociologs varētu salīdzināt iepriekšējos pētījumus pilsētu socioloģijā un apsvērt to ietekmi.
Lai kāds kļūtu par pilsētas sociologu, ir nepieciešama ievērojama izglītība un apmācība. Lai gan daži sociologi, lai veiktu savu darbu, ir ieguvuši bakalaura vai maģistra grādu socioloģijā, tas ir ideāli piemērots, lai kāds, kurš iestājas socioloģijas jomā specializētā jomā, iegūtu doktora grādu socioloģijā. Lai specializētos pilsētu socioloģijā, persona var nolemt pabeigt savu disertāciju, kas ir iesaistīts pētnieciskais pētījums, par kādu ar pilsētu socioloģiju saistīto jomu. Papildus mācībām par socioloģijas sarežģītību, kādam, kurš mācās, lai kļūtu par pilsētas sociologu, būtu daudz jāiemācās par statistisko analīzi un kvantitatīvo, kvalitatīvo un jaukto metožu izpēti, kuras visas tiek izmantotas socioloģisko pētījumu veikšanai. Pilsētas sociologam ir jābūt aizrautībai ar tēmu un pārliecībai, ka viņa vai viņas jomā veiktie pētījumi ir izdevīgi un nozīmīgi cilvēcei.
Pilsētas sociologu darba apstākļi ir tādi paši kā citiem pētniekiem. Tās varētu nodarbināt universitātes, valdības un uzņēmumi, kā arī bezpeļņas organizācijas. Viņiem, visticamāk, būtu birojs, un viņiem būtu arī jāveic lauka darbi. Daži pilsētu sociologi veic pētījumus, māca pilsētas socioloģijas teorijas un metodes, prezentē savus pētījumu rezultātus un publicē pētījumu rezultātus profesionālos žurnālos vai citās publikācijās.
Pilsētas sociologs varētu uzņemties pētniecības projektu, pētot, kā pilsētvidē attīstās un rodas dažādas subkultūras. Garīgi slimo personu deinstitucionalizācijas ietekme uz krimināltiesību sistēmu un bezpeļņas garīgās veselības organizācijām varētu būt vēl viena iespējama izpētes iespēja pilsētas sociologam, kurš varētu izvēlēties izmantot savus rezultātus, lai mēģinātu informēt sabiedrību un ietekmēt politiku un likumu. Vēl viena iespējamā tēma būtu par to, kā reliģiskie un morālie uzskati atšķiras un izpaužas dažādos veidos pilsētvidē un lauku vidē. Ir neskaitāmas dažādas tēmas, kuras pilsētas sociologs var nolemt pētīt vai kuras organizācija, kuras labā viņš strādā, viņu virza pētīt.