Redakcijas fotogrāfs strādā kopā ar žurnālu, laikrakstu vai grāmatu autoriem, lai nodrošinātu attēlus, kas uzlabo stāstu. Atšķirībā no komerciālās fotogrāfijas, šīs fotogrāfijas nav paredzētas, lai reklamētu konkrētu produktu, bet gan izceltu apspriesto tēmu. Redakcijas fotogrāfs var strādāt ārštata vai ar noteiktu organizāciju, un daudzi arī nodarbojas ar tēlotājmākslu vai komerciālu fotogrāfiju.
Žurnāli ir īpaši iecienīta vieta, kur redakcijas fotogrāfs var atrast darbu. Lai palīdzētu lasītājiem aptvert rakstu tēmu realitāti, fotogrāfijas tiek plaši izmantotas, lai sniegtu skaidrojumu vai radītu emocijas. Redakcijas fotogrāfam ir labi jāizprot tēma un fons, kas saistīts ar stāstu, pie kura viņi strādā. Redakcionālajiem fotoattēliem ir jāspēj uztvert stāsta būtību un palīdzēt lasītājiem saprast jēgu vai nozīmi.
Diemžēl redakcijas fotogrāfam bieži tiek piešķirts ievērojami mazāks budžets nekā komerciālam fotogrāfam. Tā kā uzņēmumiem ir nepieciešama ievērojama reklāma, lai pārdotu produktus, produktu fotografēšana bieži vien ir galvenā mārketinga iezīme un tāpēc saņem diezgan daudz naudas. No otras puses, redakcionālās fotogrāfijas bieži tiek uzskatītas par papildu līdzekļiem un iekļautas budžetā kā daļa no kopējiem izdevumiem par rakstu.
Redakcijas fotogrāfa darba priekšrocība ir palielināta radošā brīvība. Komerciālajiem fotogrāfiem bieži tiek pateikts, ko uzsvērt un iemūžināt kā daļu no mārketinga stratēģijas. Turpretim redaktoriem fotogrāfiem bieži ir jāuzticas saviem instinktiem un stāsta izpratnei, lai uzņemtu labākos un noderīgākos attēlus. Kā redakcijas fotogrāfam mākslinieciskās spējas un redzējums ir daudz svarīgākas nekā tikai prasme strādāt ar kamerām.
Tā kā ir daudz dažādu publikāciju, kurās tiek izmantoti redakcionālie attēli, fotogrāfi var pielāgot savu darbu sev interesējošām jomām. Dabas mīļotājiem tas var nozīmēt tuvošanos publikācijām, kas attiecas uz dabas pasauli, piemēram, National Geographic. Neatkarīgi no tā, kāda ir fotogrāfa aizraušanās joma, redakcionālajā fotogrāfijā tai, visticamāk, ir kāds tirgus.
Tā kā daudzi fotogrāfi strādā kā ārštata darbinieki, pāreja starp redakcionālo, komerciālo un tēlotājmākslas fotogrāfiju ir diezgan izplatīta parādība. Strādājot vairāk nekā vienā jomā, fotogrāfs var barot gan savu bankas kontu, gan māksliniecisko jūtīgumu. Tāpat kā lielākajā daļā ārštata jomu, darba atrašanas atslēga ir talants un neatlaidība. Redakcionālie fotogrāfi ar labu portfolio nereti starp uzdevumiem varēs atrast komerciālu darbu, ļaujot nodibināt jaunus kontaktus un atrast nākamo darbu.