Ko dara sociālais plānotājs?

Sociālais plānotājs strādā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti sabiedrībā. Šis process notiek, izmantojot dažādus rīkus, piemēram, apzinot kopienas stiprās un vājās puses, veicot sociālo izpēti, novērtējot pakalpojumus un programmas, kā arī nodrošinot izglītību un informētību. Citi darba aspekti ietver politikas analīzi, vietējo partnerību veidošanu un to personu aizstāvēšanu, kurām tā nepieciešama. Sociālie plānotāji nodrošina arī drošas tikšanās vietas un palīdz atvieglot starpniecību sabiedrībā.

Stipro un vājo pušu identificēšanu plānotājs veic, izmantojot dažādus līdzekļus. Sociālo izpēti bieži veic neatkarīgi sociālais plānotājs, lai sniegtu informāciju par kopienas vajadzībām, vai arī to veic sadarbībā ar citām kopienas organizācijām vai aģentūrām. Pētījumi var būt gadījuma rakstura un kvalitatīvi, piemēram, sarunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem vai apmeklējot apgabala vietas. Tas var būt arī strukturētāks un parasti kvantitatīvs, izmantojot datu analīzi un statistiku. Daži plānotāji publicēs šo pētījumu žurnālos vai publikācijās, kas saistītas ar sociālo plānošanu.

Lai saņemtu finansējumu noteiktām programmām un pakalpojumiem kopienā, programmas vispirms ir jāizvērtē. Sociālais plānotājs palīdz novērtēt pakalpojumus un programmas, izmantojot aptaujas, lietojuma datus un citus līdzekļus, lai noteiktu, vai tie ir noderīgi kopienā. Ja tā, plānotājs centīsies palīdzēt grupām saņemt līdzekļus un turpināt atvērtību. Ja plānotājs uzskata, ka tie nav noderīgi, viņš vai viņa iesaka pārtraukt pakalpojumu vai programmu darbību.

Sociālie plānotāji strādā, lai aizstāvētu cilvēkus, kas dzīvo kopienā, īpaši tos, kuri nevar sev palīdzēt. Vēl viena darba daļa ir partnerattiecību veidošana ar reģiona uzņēmumiem, lai mēģinātu uzlabot kopienu. Asociācijas dažreiz tiek izveidotas tādām lietām kā māksla, pilsētas centra rajoni vai kopienas centri. Plānotājs palīdz apvienot cilvēkus vienotā lietā vai pūlēs, kā arī aicina pašvaldības palīdzību, lai apmierinātu kopienas vajadzības.

Sociālais plānotājs nodrošina arī izglītošanu un izpratni sabiedrībā, kā arī nodrošina drošas vietas sanāksmēm un starpniecības sesijām. Šīs problēmas svārstās no līdzekļu vākšanas līdz bezpajumtniecībai un citiem iemesliem, kas varētu būt svarīgi apgabalā dzīvojošajiem. Persona, kas pilda šo lomu, bieži dodas sabiedrībā, lai runātu ar cilvēkiem par problēmām, kas viņus skar ikdienā.