Ko dara spāņu tulks?

Ir divi tulkošanas veidi, kas pazīstami kā sinhronā un secīgā. Sinhronie tulki runā vienlaikus ar oriģinālvalodas runātāju, parasti runājot caur mikrofonu no citas telpas. Šāda veida spāņu valodas tulkam ir jāspēj ātri domāt un jāpārzina apspriežamās tēmas, lai viņš vai viņa varētu klausīties un tulkot vienlaikus, pārliecinoties, ka izsaka teikuma patieso nozīmi, bet ne trūkst jebkādas informācijas. Tomēr secīgais spāņu tulks sāk tulkošanu pēc tam, kad oriģinālais runātājs ir pabeidzis domu, un pauzē, ļaujot tulkam laiku runāt. Lielākā daļa secīgo tulku veic piezīmes oriģinālā runātāja runas laikā, lai pārliecinātos, ka visa doma tiek izteikta precīzi.

Tā kā spāņu tulkam ir jāstrādā daudz ātrāk nekā tulkotājam, viņam vai viņai ir jābūt izcilām gramatikas un valodas zināšanām abās valodās, kā arī izcilai atmiņai. Lielākā daļa cilvēku atklās, ka viņi ir labāk piemēroti vai nu tulkošanai, vai mutiskai tulkošanai, bet parasti ne abiem. Dažiem tulkiem ir jāapgūst arī papildu informācija par priekšmetiem, kuriem viņi tulkos; piemēram, tiesu tulki vai medicīnas tulki ir ļoti specializētas jomas ar īpašu terminoloģiju.

Tulkam ir jāapzinās visas kultūras atšķirības starp abām valodām, lai izvairītos no nejaušas aizvainošanas. Daudzi tulki ir ārštata darbinieki, lai gan citi var atrast pastāvīgu darbu, strādājot medicīnas iestādē, piemēram, slimnīcā, tiesas tiesā vai valsts iestādē. Daudzi sinhronie tulki ir pastāvīgi nodarbināti Apvienoto Nāciju Organizācijā. Lai gan grāds nav vajadzīgs, daudzi darba devēji vēlas, lai saviem tulkiem būtu grāds vai vismaz pabeigtu apmācības programmu. Lai kļūtu par veiksmīgu spāņu valodas tulku, ir jāpārvalda spāņu valoda un vēl vismaz viena valoda.