Ko dara uzņēmuma grāmatvedis?

Ikdienas darbs sākas ar dokumentiem. Katram ierakstam grāmatvedībā jābūt pamatotam ar attaisnojuma dokumentu, kas atbilst normatīvo aktu prasībām, tāpēc grāmatvedis pārbauda rēķinus, pavadzīmes, avansa norēķinus, bankas izrakstus un līgumus. Tālāk seko ierakstu veikšana grāmatvedības programmā, debitoru un kreditoru salīdzināšana, noliktavas un pamatlīdzekļu uzskaite ar nolietojuma aprēķinu, kā arī bankas kontu un kases salīdzināšana.

Otrs bloks ir nodokļi un atskaites. Latvijā tas nozīmē pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, ziņojumus par darba ņēmēju ienākumiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas un statistikas pārskatus, kurus lielākoties iesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Gada noslēgumā grāmatvedis sagatavo gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam, un lielākiem uzņēmumiem to pārbauda zvērināts revidents.

Trešais bloks ir vadības informācija. Grāmatvedis sniedz vadītājam datus par naudas plūsmu, izmaksu struktūru, debitoru parādiem un rezultātu pa darbības virzieniem. Tieši šī daļa atšķir grāmatvedi, kurš tikai izpilda prasības, no tāda, kurš palīdz pieņemt lēmumus. Lielākos uzņēmumos šo funkciju nodala kā vadības grāmatvedību vai kontrolinga jomu, un tur jau vajadzīgas arī plānošanas un analīzes prasmes.

Ir vērts nošķirt trīs profesijas. Uzņēmuma grāmatvedis ir algots darbinieks. Ārpakalpojuma grāmatvedis apkalpo vairākus klientus, un Latvijā tā darbībai nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta licence, profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un noteikto prasību izpilde noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Zvērināts revidents neveic uzskaiti, bet neatkarīgi pārbauda finanšu pārskatus un sniedz atzinumu. Turklāt jāatceras, ka par grāmatvedības kārtošanas organizēšanu atbild uzņēmuma vadītājs, nevis tikai grāmatvedis.

Uzņēmējam no tā izriet dažas praktiskas sekas. Pirmkārt, ja izmantojat ārpakalpojumu, pārbaudiet licenci Valsts ieņēmumu dienesta publicētajā sarakstā un pārliecinieties, ka līgumā ir norādīts, kurš un kādā termiņā iesniedz deklarācijas. Otrkārt, pieprasiet, lai jūsu grāmatvedības dati un dokumentu oriģināli paliek jūsu rīcībā: sadarbības beigās tieši to atgūšana rada visvairāk strīdu. Treškārt, vienojieties par ikmēneša atskaiti, kuru saprotat, nevis tikai par deklarāciju iesniegšanu. Grāmatvedība, kuru vadītājs nelasa, savu galveno uzdevumu nepilda.

Pieprasījums pēc profesijas mainās, bet nepazūd. Automatizācija pārņem dokumentu ievadi un vienkāršus grāmatojumus, tāpēc vērtība pāriet uz to, ko mašīna neizdara: darījumu izvērtēšanu, nodokļu piemērošanas lēmumus, sarunas ar auditoru un vadības konsultēšanu. Tieši tāpēc iesācējam ir vērts jau sākumā apgūt ne tikai programmu lietošanu, bet arī normatīvo aktu lasīšanu pirmavotā.