TJG Online
Izglītība un apmācība

Ko dara zemessargs un kā Latvijā darbojas rezerve?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Zemessargs ir brīvprātīgs Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes karavīrs, kurš apvieno civilo darbu vai studijas ar militāro apmācību un dienesta uzdevumiem. Bruņoto spēku rezervi veido rezerves karavīri, kurus var iesaukt mācībās un mobilizācijas gadījumā.

Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kas balstās uz brīvprātības principu. Cilvēks noslēdz līgumu uz noteiktu laiku un pēc pamatapmācības kursa iekļaujas sava novada vienības sastāvā. Apmācība notiek galvenokārt nedēļas nogalēs un mācību laikā, par dienesta pienākumu pildīšanu tiek maksāta kompensācija, un likums paredz darba devēja pienākumu noteiktos gadījumos atbrīvot zemessargu no darba mācību laikā. Konkrēto minimālo mācību dienu skaitu un kārtību nosaka normatīvie akti un Zemessardzes rīkojumi.

Uzdevumi ir plašāki, nekā daudzi domā. Papildus valsts teritorijas aizsardzībai un profesionālā dienesta atbalstam zemessargi piedalās civilo institūciju atbalstīšanā: palīdz plūdu un lielu ugunsgrēku seku likvidēšanā, pazudušu cilvēku meklēšanā, objektu apsardzē un sabiedrisko pasākumu nodrošināšanā, kā arī atbalsta robežapsardzību. Pastāv specializētas vienības, tostarp kiberaizsardzības vienība, kurā darbojas informācijas tehnoloģiju speciālisti, kas civilajā dzīvē strādā nozares uzņēmumos.

Rezerve ir cita lieta. Rezerves karavīri ir tie, kuri iepriekš dienējuši profesionālajā dienestā vai Zemessardzē vai izpildījuši valsts aizsardzības dienestu. Viņus uzskaita, izsauc uz rezerves karavīru mācībām, bet mobilizācijas gadījumā iesauc aktīvajā dienestā. Valsts aizsardzības dienests ir likumā noteikts obligāts dienests, kura mērķis ir tieši sagatavotas rezerves veidošana, un tā kārtību, ilgumu un iesaukšanas nosacījumus nosaka likums.

Latvijā Krasta apsardze nav atsevišķs bruņoto spēku veids kā ASV, bet gan Jūras spēku struktūrvienība. Tās uzdevumi ir meklēšanas un glābšanas darbu koordinācija jūrā, kuģošanas drošības un jūras piesārņojuma uzraudzība un valsts jūras robežas kontroles atbalsts sadarbībā ar Valsts robežsardzi. Tāpēc cilvēkam, kurš vēlas dienēt jūrā, ceļš ved uz Jūras spēku vienībām vai attiecīgi specializētām Zemessardzes vienībām, nevis uz atsevišķu krasta apsardzes rezervi.

Pieteikšanās parasti notiek šādā secībā. Vispirms cilvēks piesakās elektroniski Zemessardzes tīmekļvietnē vai vēršas tuvākajā bataljonā, tad iesniedz dokumentus un iziet veselības pārbaudi un fiziskās sagatavotības testu, pēc tam notiek kandidāta pārbaude, un tikai tad tiek slēgts dienesta līgums un cilvēks tiek nosūtīts uz pamatapmācību. Visu procesu ir vērts plānot ar rezervi laikā, jo veselības pārbaude un dokumentu kārtošana aizņem nedēļas, nevis dienas.

Prasības kandidātam

Parasti tiek prasīta Latvijas pilsonība, atbilstība vecuma ierobežojumiem, veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības pārbaudes izturēšana, valsts valodas prasme un nevainojama reputācija; atsevišķos amatos nepieciešama arī speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

Pieteikšanās sākas ar vēršanos tuvākajā novada bataljonā vai rekrutēšanas punktā, kur kandidātu informē par tālākajām pārbaudēm un dokumentiem. Aktuālās prasības publicē Zemessardze un Aizsardzības ministrija.

Ko dienests dod praktiski

Papildus militārajām iemaņām zemessargi apgūst pirmo palīdzību, orientēšanos, sakaru lietošanu un darbu komandā, kas noder arī civilajā dzīvē. Dienests dod arī pieeju kvalifikācijas kursiem un dalībai starptautiskās mācībās.

Jārēķinās, ka tas prasa laiku no brīvdienām un ģimenes, tāpēc lēmums pieņemams, izvērtējot slodzi, un pirms līguma parakstīšanas ir vērts pārrunāt mācību grafiku gan mājās, gan ar darba devēju. Dienesta pārtraukšana pirms līguma termiņa notiek likumā noteiktajā kārtībā, un tā nav formalitāte, ko nokārto vienā dienā.

Ar ko Zemessardzi mēdz sajaukt

Jaunsardze nav dienests: tā ir valsts atbalstīta jauniešu interešu izglītības programma, kurā bērni un pusaudži apgūst valstisko audzināšanu un praktiskas prasmes, un tās absolvēšana pati par sevi karavīra statusu nedod. Profesionālais dienests savukārt ir pilna laika darbs bruņotajos spēkos ar attiecīgu atalgojumu un sociālajām garantijām, nevis brīvprātīga slodze blakus civilajam darbam.

Trešais pārpratums ir domāt, ka dalība Zemessardzē automātiski atbrīvo no valsts aizsardzības dienesta vai, otrādi, ka pēc valsts aizsardzības dienesta cilvēks paliek Zemessardzē. Šie ir atsevišķi dienesta veidi ar savu kārtību, un konkrēto statusu vienmēr ir vērts precizēt Rekrutēšanas un jaunsardzes centrā vai attiecīgajā bataljonā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu Z Ziņot par neprecizitāti