Ko dara zvērināts tiesu izpildītājs?
Īsā atbilde
Zvērināts tiesu izpildītājs Latvijā piespiedu kārtā izpilda tiesu nolēmumus un citus izpildu dokumentus: piedzen parādus, vada nekustamā īpašuma izsoles, ievada īpašumā un izliek no telpām. Viņš ir valsts amatpersona ar likumā noteiktu kompetenci, nevis parādu piedziņas uzņēmuma darbinieks.
Tiesu izpildītāja darbs sākas tad, kad strīds jau ir izšķirts. Piedzinējs saņem tiesas izsniegtu izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu un iesniedz to tam tiesu izpildītājam, kura iecirknī atrodas parādnieka dzīvesvieta, manta vai darbavieta. Pats tiesu izpildītājs neizvērtē, vai spriedums ir taisnīgs, un nevar to grozīt. Viņa uzdevums ir panākt nolēmuma izpildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņos.
Praksē biežākās darbības ir naudas līdzekļu piedziņa no kontiem un darba samaksas, kustamās mantas apķīlāšana un pārdošana, kā arī nekustamā īpašuma izsole. Izsoles Latvijā notiek elektroniski valsts izsoļu vietnē, kas ir publiski pieejama ikvienam, tāpēc solītāju lokā var būt arī parastie pircēji, nevis tikai profesionāļi. No darba samaksas piedziņa ir ierobežota: likums nosaka daļu, kas parādniekam jāatstāj iztikai, un uzturlīdzekļu lietās kārtība ir stingrāka.
Otra darba grupa ir tā sauktās faktu fiksācijas un nodrošinājuma darbības. Tiesu izpildītājs var fiksēt faktisko stāvokli, piedalīties mantas aprakstē, izpildīt tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, kā arī veikt darbības, kas saistītas ar bērna nodošanu vai saskarsmes tiesību izpildi. Pēdējās ir emocionāli smagākās lietas, un tajās parasti piedalās arī bāriņtiesa vai psihologs.
Svarīgākais nošķīrums, ko cilvēki jauc, ir starp zvērinātu tiesu izpildītāju un parādu piedziņas uzņēmumu. Piedziņas uzņēmums darbojas ārpustiesas kārtībā, tam nav tiesību apķīlāt kontu vai ienākt mājoklī, un tā darbību uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tiesu izpildītājam šādas tiesības ir, bet tikai uz izpildu dokumenta pamata. Ja zvanītājs draud ar mantas atsavināšanu, bet nevar nosaukt lietas numuru un tiesas nolēmumu, tas parasti nav tiesu izpildītājs.
Ja esat parādnieks, rīcības secība ir šāda. Vispirms noskaidrojiet, kāds nolēmums tiek izpildīts un kurā tiesā tas pieņemts. Pēc tam sazinieties ar tiesu izpildītāju un lūdziet aprēķinu, kurā redzama pamatparāda, procentu un izpildes izdevumu daļa. Ja summu nevarat samaksāt uzreiz, var lūgt sadalīt maksājumu termiņos. Ja uzskatāt, ka darbības ir prettiesiskas, tās likumā noteiktajā termiņā pārsūdz tiesā, iesniedzot sūdzību, nevis vienkārši ignorē vēstules.
Ja esat piedzinējs, tas ir, jums pienākas nauda, arī tad ir sava rīcības secība. Izpildu rakstu var iesniegt tikai likumā noteiktajā izpildes termiņā pēc nolēmuma spēkā stāšanās, un šis termiņš var iztecēt. Pirms lietas ierosināšanas ir vērts novērtēt, vai parādniekam vispār ir manta vai ienākumi, jo izpildes izdevumi sākotnēji jāsedz piedzinējam. Ja parādnieks ir uzņēmums, tā maksātspēju var orientējoši pārbaudīt Uzņēmumu reģistra un gada pārskatu datos.
Kas uzrauga tiesu izpildītājus
Profesiju pārrauga Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, bet valsts uzraudzību tieslietu jomā īsteno Tieslietu ministrija. Padomes mājaslapā ir publicēts amatpersonu saraksts ar iecirkņiem, tāpēc pirms jebkādas naudas pārskaitīšanas ir vērts pārbaudīt, vai persona tiešām ir zvērināts tiesu izpildītājs un kāds ir viņa oficiālais konts.
Maksa par izpildi nav brīvi noteikta. Amata atlīdzības takses apstiprina Ministru kabinets, tāpēc summas ir pārbaudāmas normatīvajā aktā, nevis atkarīgas no vienošanās. Ja aprēķinā kaut kas nav saprotams, ir tiesības prasīt rakstisku skaidrojumu.
Kad ir vērts maksāt juristam
Vienkāršā naudas piedziņā, kur parāds netiek apstrīdēts, jurists parasti nav vajadzīgs. Advokāta palīdzība atmaksājas tad, ja tiek pārdots vienīgais mājoklis, ja piedziņa vērsta pret laulāto kopīgo mantu, ja parāds ir noilgums vai jau samaksāts, kā arī tad, ja apsverat fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Maksātnespējas process ir atsevišķs risinājums ar savām sekām, tostarp ierobežojumiem un saistību dzēšanas plānu. To administrē maksātnespējas procesa administrators, un uzraudzību veic Maksātnespējas kontroles dienests. Lēmums par to, vai šis ceļš ir izdevīgāks nekā vienošanās ar piedzinēju, ir jāizvērtē kopā ar speciālistu, jo tas ir atkarīgs no ienākumiem, mantas un parādu struktūras.
Atsevišķi jāpiemin izsoles pircēja puse. Elektroniskajās izsolēs iegādāts īpašums var būt apgrūtināts ar īri, servitūtu vai tajā dzīvojošām personām, un šīs sekas pāriet uz jauno īpašnieku. Pirms solīšanas ir jāizlasa izsoles sludinājums pilnā apjomā, jāpārbauda zemesgrāmatas nodalījums un, ja summa ir nopietna, jāapmaksā jurista atzinums par apgrūtinājumiem.