Zobu trūkums attiecas uz kvalitāti, kad nav zobu vai ir maz zobu. Cilvēkiem zobu zudumu parasti izraisa slimība, nelaimes gadījums, novecošanās process vai zobu bojājums. Tomēr daži dzīvnieki ir paredzēti kā bezzobu, piemēram, skudrulāči, sliņķi, aardvarki un citi Xenartha jeb bijušā Edentata kārtas pārstāvji. Tomēr dzīvniekiem, kuriem nepieciešami zobi, edentulisms var izraisīt daudzas nelabvēlīgas sekas.
Cilvēki var zaudēt zobus dažādu iemeslu dēļ, visbiežāk sliktas zobu higiēnas dēļ. Biežākie cēloņi ir periodontīts jeb smaganu slimības, zobu kariess vai zobu bojājums un mutes traumas. Tā kā regulāra piekļuve zobārstniecības pakalpojumiem ir galvenā zobu izkrišanas novēršanas metode, edentulisma līmenis palielinās līdz ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, zemākiem ienākumiem un zemāku izglītības līmeni. Tas, visticamāk, ir saistīts ar daudzu nabadzīgu cilvēku nespēju atļauties zobu apdrošināšanu, kas kavē viņu spēju praktizēt pareizu zobu higiēnu. Citi bezzobu riska faktori ir vecuma palielināšanās, sievietes, smēķēšana, slikta veselība, košļājamā tabaka un nepareizs uzturs.
Kļūšana bez zobiem var radīt vairākas problēmas gan funkcionāli, gan kosmētiski. Zobi ir runas izrunas galvenais elements. Dažām skaņām var būt nepieciešama saskare ar mēli un zobiem, piemēram, “s” vai “t” skaņai angļu valodā. Cilvēkiem, kuriem trūkst zobu, var būt arī grūtības izrunāt angļu burtu skaņas, piemēram, “f” vai “v”, kuru dēļ lūpām jāpieskaras zobiem. Zobu zudums var radīt arī pacientiem grūtības košļāt.
Zobi arī veic vairākas lomas sejas strukturālās integritātes saglabāšanā. Oklūzijas vertikālā dimensija jeb sakodiena augstums, kas veidojas, saskaroties ar augšējo un apakšējo zobu rindu, nosaka vaigu formu un garumu. Kad pacientam paliek bez zobiem, mute pārāk pilnībā aizveras bez zobiem, lai atdalītu žokļus, tādējādi veicinot vaigu iegrimumu. Bez zobiem vaigiem ir tendence saburzīties, mainās leņķis starp degunu un lūpām, izlīdzinās izciļņi, kas tur zobus, un mēle var izplesties, lai aizpildītu atvērto mutes vietu. Šīs mainītās iezīmes kopā ar estētisko problēmu, proti, zobu neesamību smaidot, runājot vai košļājot, var izraisīt arī emocionālu nedrošību.
Ārstēšana bezzobu pacientiem var atšķirties atkarībā no tā, cik ilgi pacientam trūkst zobu un vai pacients ir daļēji vai pilnīgi bezzobu. Tradicionāli pacienti bez zobiem tiek aprīkoti ar izņemamu mākslīgo zobu rindu, ko sauc par protēzēm. Daļējās protēzes satur dažus mākslīgos zobus, lai aizstātu daļu trūkstošo zobu, savukārt pilnīgas protēzes aizstāj visus zobus augšējā vai apakšējā mutes velvē. Tomēr protēzes var saasināt alveolārās grēdas vai cietās smaganu grēdas, kurā tiek implantēti zobi, pavājināšanos un saplacināšanu.
Lai atrisinātu šo problēmu, zobu implanti tagad ir pieejami pacientiem bez zobiem. Zobu implants ir mākslīgs materiāls, piemēram, titāns, ko ķirurģiski implantē caur alveolāro izciļņu žokļa kaulā, lai aizstātu zoba sakni un atbalstītu viltus zobus. Pēc tam implanta augšpusē var kausēt protēzi vai mākslīgo zobu. Šī procedūra ir daudz veiksmīgāka, ja alveolārā grēda nav nopietni degradējusies, un to var kombinēt ar citām rekonstruktīvām operācijām, lai novērstu sejas anomālijas, kas var rasties edentulisma dēļ.