Dažas informācijas kopas tiek uzskatītas par slepenām, ja tām ir ierobežota piekļuve jau no paša sākuma. Born slepenā informācija parasti satur tādu tehnoloģiju aprakstus un zinātnisko testu rezultātus, kas potenciāli varētu apdraudēt valsts iedzīvotāju drošību. Likumi par dzimušajiem klasificētajiem datiem izriet no Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības darbībām Pirmā un Otrā pasaules kara laikā. Amatpersonas noteica slepenības ierobežojumus konkrētu ieroču patentiem, kas nepareizās rokās varētu nodarīt lielu kaitējumu. Šāda veida tiesību akti sākotnēji bija paredzēti pagaidu, lai gan vēlāk tie kļuva pastāvīgi saskaņā ar likumu par izgudrojumu noslēpumu, kas tika pieņemts likumā 1951. gadā.
Augsta ranga militārpersonas un valdības amatpersonas parasti ir vienīgais personāls, kam ir pieeja slepenai informācijai. Uz dzimušiem klasificētiem izgudrojumiem attiecas īpaši ierobežojumi valsts patentu piešķiršanas aģentūru jurisdikcijā. Izgudrotājiem netiek piešķirts vispārējs patents, un viņiem ir jāveic īpašas darbības, lai saglabātu sava darba detaļas noslēpumā. Šāda veida ierobežojumus parasti sauc par slepenības rīkojumu.
Pārvaldības struktūrām, piemēram, ASV Valsts departamentam, ir stingras un visaptverošas vadlīnijas par to, kam var piešķirt piekļuvi dzimušam noslēpumam. Gan civilajiem, gan militārajiem darbiniekiem parasti ir atļauts uzzināt šo informāciju tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams. Viņiem parasti ir jāpiekrīt plašām savas karjeras vēstures un personīgo personību pagātnes pārbaudēm, lai noteiktu, vai tie rada drošības pārkāpuma risku.
Precīza informācija par dzimušajām slepenajām tehnoloģijām nav zināma, taču dažiem salīdzināmiem izgudrojumiem šie ierobežojumi ir atcelti. Šīs deklasificētās preces parasti attiecas uz kodolieročiem vai līdzīgām tehnoloģijām, ko izmanto valsts aizsardzības pasākumiem. Šo ieroču konstrukcijas, izgatavošanas un darbības specifika parasti tiek glabāta kā klasificēta informācija, jo pastāv liela mēroga iznīcināšanas iespējas kara laikā.
Daži slepenās informācijas veidi tiek uzskatīti par draudiem valsts ekonomiskajai stabilitātei, nevis tās iedzīvotāju vai infrastruktūras drošībai. Šajos datos var būt iekļauta globālās tirdzniecības informācija, kas, iespējams, varētu tikt izmantota, ja tā tiktu nopludināta grupām, kuras vēlas nodarīt kaitējumu noteiktai valstij. Atkarībā no dažādu valstu tiesību aktiem par šāda veida slepenas informācijas izpaušanu ir paredzētas dažādas soda pakāpes atkarībā no piemēroto slepenības rīkojumu stingrības. Arī iedzimtu slepenu ierobežojumu likumība ir apstrīdēta kā iespējamu noteiktu tiesību, piemēram, preses brīvības, pārkāpums.