Ievērot “likuma burtu” nozīmē ievērot noteikumus — jo īpaši likumus — perfekti, neatstājot vietu svirām. Tas atšķiras no sekošanas “likuma garam”, kas nozīmē, ka kāds pieņem likumu un interpretē to praktiskiem mērķiem. “Likuma vēstule” ir angļu idioma, kas nozīmē, ka kāds ievēro likumus visstingrākajā veidā. Vairumā gadījumu tas tiek darīts reti, jo sabiedrībā ir tik daudz likumu ar ļoti sīkām detaļām un kvalifikācijām, ka būtu gandrīz neiespējami to izdarīt plašā mērogā.
Kad kāds angļu valodā saka vārdu vai nelielu frāzi, kuras pieņemtā nozīme atšķiras no pašu vārdu burtiskās definīcijas, viņš vai viņa izmanto idiomu. Idioma parasti rodas no viena konkrēta apstākļa, bet attīstās tā, ka to var izmantot vairākās dažādās situācijās. Šīs idiomas nodrošina veidu, kā runātāji var pievienot krāsu un iespaidu sarunām ar citiem. Viena no šādām idiomām, kas attiecas uz stingru noteikuma vai likuma interpretāciju, ir frāze “likuma burts”.
Šī frāze parasti nozīmē, ka likums tiek ievērots bez brīvas vai saudzīgas interpretācijas. Tas var attiekties uz personu, kurai ir jāievēro likumi, vai uz tiem, kas tos pārvalda. Rezultātā apsveriet teikumu: “Šajā gadījumā viņi patiešām ievēroja likuma burtu, tāpēc sods ir tik bargs.”
Pretstats šim idiotiskajam izteicienam ir frāze “likuma gars”. Kāds, kas seko “likuma garam”, būtībā ievēro attiecīgo likumu, pat ja viņš vai viņa to neievēro pilnībā ar vislielāko uzticību. Tā ir liberālāka likuma interpretācija, un to bieži izmanto, ja daži likumi ir novecojuši. Piemēram, kāds varētu teikt: “Likuma burtā ir teikts, ka viņam ir jāatmaksā zaudējumi, bet šis tiesnesis, visticamāk, ievēros likuma garu un ļaus tam slīdēt.”
Pretrunīga attieksme pret likumiem ir šo divu frāžu atšķirību pamatā. “Likuma burta” ievērošana nozīmē, ka nav vietas strīdiem. Tie, kas ievēro “likuma garu”, daudz biežāk ir pielaidīgi.