Konfidencialitātes pienākums attiecas uz ētisku pienākumu, ko kādam uzliek īpašas likumā atzītas attiecības; pēc noteiktas profesijas standartiem; vai saskaņā ar saistoša līguma noteikumiem. Pienākums saglabāt saziņas konfidencialitāti var rasties, pamatojoties uz advokāta-klienta, ārsta-pacienta vai priestera un grēknožēlas attiecībām. Katrai no šīm attiecībām likums ir atzīts par īpašu statusu, kas liedz izpaust privātu informāciju.
Viena no iedibinātākajām un neaizskaramākajām attiecībām, kas rada konfidencialitātes pienākumu, ir advokāta un viņas klienta attiecības. Advokātam vai advokātam ir pienākums saglabāt klienta uzticības konfidencialitāti. Jebkāda saziņa starp šīm abām pusēm tiek raksturota kā priviliģēta, un advokātam ir ētisks pienākums saglabāt sarunas konfidenciālu. Attiecību būtība un pienākumi, ko tās uzliek advokātiem, ir kodificēti Profesionālās atbildības kanonos, kas ir saistoši visiem advokātiem.
Valdība nedrīkst piespiest advokātu pārkāpt viņas konfidencialitātes zvērestu vai atklāt priviliģētu saziņu ar savu klientu. Ne visas saziņas ar advokātu ir priviliģētas. Lai paaugstinātu privilēģiju, vispirms ir jāizveido advokāta un klienta attiecības. Ja persona lūdz padomu advokātam un neveidojas oficiālas advokāta un klienta attiecības, parasti advokātam joprojām ir jāuzskata sarunas ar personu kā privātas.
Lai gan konfidencialitātes pienākums ir uzlikts advokātam, privilēģija faktiski pieder klientam, nevis advokātam. Klients var atteikties no privilēģijām un attiecību konfidencialitātes, izpaužot savas saziņas saturu ar savu advokātu trešajai pusei. Šādos gadījumos tiek teikts, ka klients ir atteicies no privilēģijas. Advokāts var izpaust konfidenciālu informāciju trešajām personām tikai ar klienta piekrišanu. Ja rodas šaubas par to, vai klients ir pilnībā vai daļēji atteicies no privilēģijas, advokātam pirms jebkādas informācijas izpaušanas vispirms jāsaņem skaidra klienta atļauja.
Konfidencialitātes pienākums var rasties arī no līgumsaistībām. Bieži vien korporācija cenšas aizsargāt savus komercnoslēpumus vai patentēto informāciju no neatļautas izpaušanas, pieprasot personām, kuras var tikt pakļautas šādai informācijai, izpildīt neizpaušanas līgumu. Personai, kas ir šāda līguma puse, ir juridisks pienākums neizpaust konfidenciālo informāciju trešajām personām. Tā kā saņēmēja neatļauta patentētās informācijas izpaušana citiem var radīt neatgriezenisku kaitējumu izpaužošās puses biznesa interesēm, konfidencialitātes noteikumu pārkāpums informācijas saņēmēju var saukt pie atbildības.