Angļu valoda ir piepildīta ar idiotiskiem izteicieniem vai frāzēm, kurām, šķiet, ir viena nozīme, bet kuras patiesībā nodod figurālu nozīmi. “Carry the day” ir viena no šādām idiomām. “Pavadi dienu” neizslēdz neiespējamu 24 stundu laika perioda pacelšanu, bet gan lai uzvarētu kaujā vai uzvaras vai liktu gūt panākumus. Piemēram: “Pēc daudzām secīgām sakāvēm karavīri uzskatīja, ka viņu ģenerāļa jaunais plāns nesīs visu dienu.”
Tiek lēsts, ka angļu valodā ir vairāk nekā 25,000 XNUMX idiomātisku teicienu, neskaitot nelielas, reģionālās idiomas, kas ir plaši izplatītas visā angliski runājošajā pasaulē. Idiomu nozīme angļu valodas studentu var viegli sajaukt un samulsināt. Students, kurš katru dienu rītausmā pieceļas, lai uzvilktu domāšanas cepuri, cepuri var apēst tikai pēc tam, kad ir strādājis pa lielceļiem un ceļiem, izmantojot tādas mulsinošas angļu valodas izteicienus kā šīs.
Teiciens “nest dienu” bez šaubām ir atvasināts no latīņu vārda “victoriam reportare”, kas nozīmē “nest dienas godu”, saskaņā ar Brūvera frāžu un teiku vārdnīcu. Protams, romieši bija pazīstami ar uzvaru, un nav nekāds pārsteigums, ka šī frāze iekļūst angļu valodā, kas ir vācu un latīņu sakņu apvienojums ar daudziem dialektiem un reģionālajām šķirnēm. Ne tikai aprakstot uzvaru karā, frāzi “nesiet dienu” var salīdzināt arī ar iedvesmojošu tēlu vai varonības aktu vai kā viena objekta vai izcila darba izcilību pār citu.
Klasiskajā literatūrā jēdziens “carry the day” ir niecīgs, jo idioma tautas valodā biežāk tiek lietota kā slengs. Šī frāze ir izmantota Čārlza Dikensa priekšvārdā viņa šedevram Deividam Koperfīldam, kurā Endrjū Lengs no 1917. gada Hārvardas klasikas daiļliteratūras plaukta grāmatas atkārtotā izdevuma salīdzina romānu ar citu Dikensa klasiku “The Pickwick Papers”. Dikenss šo frāzi izmantoja arī savā grāmatā A Tale of Two Cities, taču šķiet, ka atsauce ir vairāk burtiska — “nes dienas vīnu” — nevis tēlaina.