Iet pret graudu nozīmē pretrunā vispārpieņemtajai praksei vai sabiedrības normām, vai vienkārši kaut kam nepatīkamam. Šo frāzi var lietot vairākos dažādos veidos, piemēram, saistībā ar kādu citu vai aprakstot darbību, ko kāds nevēlas veikt. Frāze ir izmantota gadsimtiem ilgi, taču Viljams Šekspīrs to plaši popularizēja un ierakstīja.
Visizplatītākais mūsdienu šīs frāzes lietojums ir aprakstīt kaut ko stingri pretēji sabiedrības cerībām. Piemēram, kāds varētu teikt: “Tas bija pretrunā, ļaujot studentiem tevi saukt tavā vārdā, un tagad paskaties uz sekām.” Šajā ziņā šī frāze tiek lietota gandrīz tikai attiecībā uz kādu citu un gandrīz vienmēr tiek lietota nievājoši.
Nedaudz savādāks lietojums varētu būt, lai aprakstītu kaut ko, kas jādara, bet tas ir pretrunā ar viņa tieksmēm. Piemēram, kāds varētu teikt: “Es neesmu no tiem, kas iet pretim, bet šajā situācijā man nebija citas izvēles.” Tas joprojām tiek lietots nievājošā nozīmē, bet ne kā apsūdzība, vairāk kā tādas situācijas pieņemšana, kurā visas izvēles ir sliktas.
Atkāpšanās pret sabiedrības cerībām ne vienmēr ir slikta lieta, un daudzos gadījumos tas būtu slavējams. Tomēr šajos gadījumos parasti tiek izmantota cita idioma. Piemēram, viņi varētu teikt: “Viņa vienmēr maršēja savu bungu ritmā.” Tam ir tāda pati nozīme, taču konotācijas var būt daudz pozitīvākas.
Dažos gadījumos kāds var nevēlēties norādīt uz negatīvu nostāju, sakot, ka kāds ir gājis pretrunā ar cerībām, taču viņš var arī nevēlēties apsveikt šo darbību. Šajā gadījumā tā vietā tiktu izmantota neitrālāka idioma. Piemērs tam būtu teikt: “Visi ceļi ved uz Romu.” Tas vienkārši nozīmē, ka ir daudz dažādu veidu, kā kaut ko darīt, un ka neviens no tiem noteikti nav labāks par otru. Varētu arī teikt: “Tam ir vajadzīgi visi veidi”, kas līdzīgi paustu sava veida pieņemšanu tam, ka dažādi cilvēki lietas dara atšķirīgi.
Citām idiomām ir līdzīga nozīme kā iet pret labību. Piemēram, cilvēki bieži runā par braukšanu pret straumi vai pret straumi, lai atsauktos uz to pašu pretestību sabiedrības normām. Vai arī kāds varētu runāt par peldēšanu pret straumi, kad pārkāpšana šīm normām rada grūtības, kas ir jāpārvar.
Pati idioma nāk no reālās pasaules, kur koka ēvelēšana pret graudiem noved pie šķembām un virsmas, kas nav pilnīgi gluda. Vienkāršākais veids, kā ēvelēt koka gabalu, ir to izdarīt ar graudu, un tādējādi tiek iegūts arī labākais galaprodukts. Tātad ēvelēšana otrādi norāda uz darbību, kas ir ne tikai sarežģīta, bet arī noved pie mazāk vēlama galaprodukta.
Pirmo reizi Šekspīrs šo frāzi pierakstīja savā 1608. gada lugā Koriolans. Tajā Sicīnija tēls, runājot ar Brūtu, saka: “Saki, tu viņu izvēlējies; Vairāk pēc mūsu baušļa, nevis pēc norādījumiem; Ar savu patieso pieķeršanos un ka jūsu prātu,; Pārņemts ar to, kas jums drīzāk jādara; Nekā jums vajadzētu, padarīja jūs pret labību; Izrunāt viņu par konsulu: vainojiet mūs.