Frāzei “ripojošs akmens nevāc sūnas” ir bijušas divas pretējas nozīmes, jo tās gadsimtiem ilgi lietotas angļu valodā. Pirmais un tradicionālais lietojums norāda, ka ir vēlams vai izdevīgi palikt vienā vietā, savukārt modernākā nozīme liecina, ka veiksme ir atkarīga no darbības un sava veida metaforiskas, ja ne fiziskas, īslaicīgas. Šī garā idiomātiskā frāze ir vērtību sprieduma “platības” vai vienkāršas ilustrācijas piemērs. Šai īpašajai idiomai ir arī atšķirība, ka tās nozīme ir mainīta atbilstoši vispārējām sabiedrības izmaiņām.
Daudzi frāzes izcelsmi saista ar senajiem filozofiem, piemēram, Erasmu vai kādu citu rakstnieku, vārdā Publiuss Sīrs. Sākotnējā nozīmē šī frāze nozīmēja, ka “sūnas” ir labas un labvēlīgas un ka indivīdam ir jāpaliek sakņojas vai jānostiprina vienā vietā, lai viņš varētu uzplaukt. Turpretim tie, kuri neievēroja šo banalitāti, izpelnījās nievājošus titulus, piemēram, parasto “sadursmi” un vēlāk “gadabout”.
Attīstoties angliski runājošajai sabiedrībai, īpaši līdz ar Amerikas uzplaukumu, jēdziena “ripojošs akmens nesavāc sūnas” nozīme sāka krasi mainīties. Tas kļuva saistīts ar pretēju ideju, ka panākumi ir atkarīgi nevis no stinguma, bet gan no ambīcijām un proaktīviem centieniem. Tas noveda pie tā, ka frāze tika biežāk izmantota, kāda tā ir šodien, lai norādītu, ka patiesībā ceļošana un pārmaiņas ir noderīgas indivīdam vai uzņēmumam.
Daļu no jaunās kustības un pārejamības pievilcības mūsdienu laikmetā var redzēt divos visredzamākajos īsākās frāzes “ripojošs akmens” lietojumos. Pirmā ir ievērojamā modernā rokgrupa The Rolling Stones, kas divdesmitā gadsimta beigās ieguva pasaules mēroga fantastiku. Otrais ir augsta līmeņa mūzikas un kultūras žurnāla Rolling Stone vārda lietojums, kas ir sagatavojis labākos ziņojumus ne tikai mūzikā, bet arī aktuālajos notikumos un Amerikas politikā.
Abos lietojumos frāzei “ripojošs akmens nesavāc sūnas” metafora paliek nemainīga. Akmens attēlo indivīda vai grupas pāreju gan laikā, gan telpā. Daudzi no tiem, kas to lieto mūsdienu kontekstā, var nesaprast tā kādreizējo tradicionālo lietojumu, taču tiešā metaforiskā nozīme joprojām ir acīmredzama.