Likumā vienprātība ir vienlaicīga nozieguma izdarīšana, vienlaikus saglabājot nodomu nodarīt kaitējumu. Ir jāpierāda piekrišana, lai veiksmīgi argumentētu, ka kāds ir izdarījis noziegumu un būtu par to saucams pie juridiskās atbildības, izņemot atsevišķus gadījumus. Šis jēdziens visbiežāk parādās krimināltiesībās, lai gan tas var būt problēma arī dažu veidu civillietās.
Vainīgā darbība likumā ir zināma kā actus reus, savukārt nodoms izdarīt noziegumu ir mens rea vai “vainīgs prāts”. Pieprasījums pierādīt piekrišanu ir svarīga kriminālās sistēmas sastāvdaļa, jo tā nosaka skaidru saikni starp vēlmi izdarīt noziegumu un pašu noziegumu.
Gadījums, kas atbilstu saskaņošanas standartam, būtu tāds, kad darbuzņēmējs, ienīstot sāncensi, viņa darba laikā izsit sāncenses kāpnes no apakšas, radot smagus ievainojumus. Darbuzņēmējs ir izrādījis gan vainīgu prātu, gan vainīgu rīcību. No otras puses, ja konkurējošais darbuzņēmējs vienkārši iet garām darba vietai, kad notiek kritiens, tas nav noziegums, pat ja darbuzņēmējs pauž prieku par konkurenta likteni. Kritušais darbuzņēmējs varētu nenovērtēt sāncenša gandarījumu par gūto traumu, taču nav notikusi nekāda juridiska kļūda.
Likumā ir atzīts, ka dažkārt notikumu secība nepārprotami rada kaitējumu pat tad, ja vainīgā darbība un vainīgais prāts ne vienmēr ir vienlaicīgi. Iepriekš minētajā piemērā, ja darbuzņēmējs A redz darbuzņēmēju B krītot un par to priecājas, tas nav noziegums, bet, ja darbuzņēmējs A atstāj darbuzņēmēju B tādā stāvoklī, kurā ir iespējamas nopietnākas traumas vai nāve, tas būs noziegums, pat ja līgumslēdzēja A nav klāt sekundārās traumas gadījumā. Saskaņā ar tā dēvētā vienotā darījuma principa loģiku līgumslēdzēja A darbības nepārprotami radīja kaitējumu līgumslēdzējam B, un pirmais līgumslēdzējs iesaistījās šajās darbībās ar nolūku nodarīt kaitējumu.
Advokāti var izmantot dažādus līdzekļus, lai mēģinātu konstatēt vai atspēkot piekrišanu konkrētajā lietā. Lietas var kļūt īpaši sarežģītas, ja cilvēki paļaujas uz viena darījuma principu, jo aizstāvība var iebilst, ka saprātīga persona nebūtu pieņēmusi, ka darbība varētu izraisīt papildu ievainojumus. Atkal aizņemties no mūsu strīdīgajiem darbuzņēmējiem, ja darbuzņēmējs A neizsauc palīdzību, jo uz vietas atrodas citi strādnieki un viņiem vajadzēja redzēt negadījumu, aizstāvība varētu iebilst, ka visas gūtās traumas ir radušās darba apkalpes nolaidības dēļ. sākotnējās traumas noteikšana un novēršana.