Latīņu frāze sui generis, kas tulkota kā “paša veida”, tiek izmantota tiesību aktos, lai aprakstītu īpašas juridiskas situācijas. Ja kaut kas tiek uzskatīts par sui generis, tas neatbilst parastajām juridiskajām vadlīnijām, un tas ir jāņem vērā unikāli. Tiesas, kas izskata dažādus juridiskus jautājumus, var izsvērt šo apsvērumu, un tas ir iesaistīts arī patentu tiesībās, kur pieteikumu unikālais raksturs ir svarīgs faktors, lai tos apstiprinātu.
Ja kaut kas ir sui generis, tas ir pretrunā kategorizēšanai. Parastā piemērā dažreiz pilsēta zonēs noteiktas zemes platības ar šo apzīmējumu. Šī zeme nav zonēta ar noteiktu terminu, piemēram, dzīvojamā, vieglās rūpniecības vai komerciāla. Tā tiek uzskatīta par unikālu, un jebkura zemes izmantošana ir jāsaskaņo ar plānošanas komisiju, kas nosaka, vai izmantošana ir piemērota zemes gabalam un raksturam.
Kā juridisku klasifikāciju šo terminu var izmantot, lai kaut ko atstātu malā atšķirīgā klasē. Tiesās lietas uz sui generis pamata ir rūpīgi jāizvērtē. Tiesa vēlas apstiprināt lietas unikālo raksturu, lai neradītu neskaidrības, kā arī jāspēj izsvērt lietu, nevarot paļauties uz līdzīgām lietām, jo tādas nav. Dažas tiesas var nevēlēties izskatīt šādas lietas, bažījoties par bīstama precedenta radīšanu.
Redzot šo terminu, tiek parādīts karogs, ka kaut kas tiek uzskatīts par daļu no īpašas klases, kas nozīmē, ka būs grūti atrast salīdzināšanas pamatu. Lietas līdzīgās klasēs var identificēt, taču tās nebūs vienādas. Termins parasti norāda, ka kaut kas ir rūpīgi jāpārskata neatkarīgi no tā, vai runa ir par sui generis zonējuma klasifikāciju vai tiesā iesniegtas lietas izvērtējumu.
Patentu pasaulē jauniem izgudrojumiem un idejām tiek piedāvāta aizsardzība, pamatojoties uz to oriģinalitāti. Ja nepierādīs, ka kaut kas ir oriģināls un ietver jaunu ideju, par kuru iepriekš sabiedrība nezina, var tikt atteikta aizsardzība, pamatojoties uz to, ka lietojumprogrammai trūkst sui generis. Tas pats par sevi nevar stāvēt kā unikāls izgudrojums vai attīstība, jo kaut kas cits ir līdzīgs vai informācija ir vispārēji pieejama sabiedrībai un tādējādi nevar tikt uzskatīta par jaunu vai revolucionāru. Cilvēki nevar, piemēram, patentēt bikses, jo pamatkoncepcija un dizains ir ļoti labi zināmi, taču var patentēt unikālu audumu vai šūšanas tehniku.