TJG Online
Veselība un labsajūta

Kokcidioidomikoze: kādi ir ielejas drudža simptomi?

Īsā atbilde

Ielejas drudzis jeb kokcidioidomikoze ir sēnīšu izraisīta plaušu infekcija, kas sākas ar klepu, drudzi, nogurumu un sāpēm krūtīs, bieži arī ar izsitumiem un locītavu sāpēm. Latvijā šī sēne dabā nesastopas, tāpēc slimība skar tikai cilvēkus, kuri bijuši endēmiskajos reģionos.

Ierosinātājs ir Coccidioides ģints sēne, kas dzīvo sausas, tuksnešainas augsnes virskārtā. Cilvēks inficējas, ieelpojot putekļus ar sēnes sporām, nevis no cita cilvēka. Endēmiskie apgabali ir ASV dienvidrietumi, Meksikas ziemeļi un atsevišķi Centrālamerikas un Dienvidamerikas reģioni. Tāpēc Latvijā šī diagnoze praktiski vienmēr ir saistīta ar ceļojumu, darba komandējumu vai ilgāku uzturēšanos minētajās teritorijās, un riska brīdis ir tieši saskare ar sausiem putekļiem, piemēram, būvlaukumā, tuksneša ekskursijā vai lauksaimniecības darbos.

Lielai daļai inficēto nekādu sūdzību nav vispār. Ja simptomi parādās, tie sākas vairākas nedēļas pēc iespējamās saskares un atgādina ieilgušu plaušu infekciju: sauss vai mitrs klepus, paaugstināta temperatūra, svīšana naktīs, sāpes krūtīs, izteikts nogurums un svara zudums. Raksturīga ir arī neparasti ilga atveseļošanās, kad vājums saglabājas nedēļām pēc tam, kad drudzis jau pārgājis.

Divas pazīmes palīdz to atšķirt no parastas vīrusu infekcijas. Pirmā ir ādas izpausmes: mezglainā eritēma, tas ir, sāpīgi sarkani mezgli uz apakšstilbiem, vai plankumaini izsitumi. Otrā ir locītavu sāpes, kas skar vairākas locītavas vienlaikus. Kopā ar plaušu simptomiem un ceļojuma anamnēzi šī kombinācija ir tā, kas ārstam liek domāt tieši par šo diagnozi, nevis par tipisku pneimoniju.

Retāk infekcija izplatās ārpus plaušām. Tad iespējami ādas bojājumi, kaulu un locītavu iekaisumi vai smadzeņu apvalku iekaisums ar galvassāpēm, sliktu dūšu un apziņas traucējumiem. Izplatītas formas risks ir lielāks cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, grūtniecēm, cukura diabēta pacientiem un tiem, kuri lieto imūnsupresīvas zāles. Šādos gadījumos ārstēšana ir ilgstoša un notiek speciālista uzraudzībā.

Rīcības secība ir vienkārša. Ja pēc atgriešanās no endēmiska reģiona nedēļu vai ilgāk saglabājas klepus ar drudzi, jāvēršas pie ģimenes ārsta un obligāti jāpasaka, kur un kad esat bijis. Tieši ceļojuma informācija ir izšķirošā, jo bez tās šo slimību Latvijā neviens nemeklēs. Ja stāvoklis strauji pasliktinās, ir elpas trūkums vai apjukums, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība pa tālruni 113.

Atsevišķi jāzina par laika gaitu, jo tā bieži maldina. No saskares ar putekļiem līdz pirmajām sūdzībām parasti paiet vairākas nedēļas, tātad cilvēks jau ir atgriezies mājās un ceļojumu vairs nesaista ar saslimšanu. Plaušu izmaiņas attēldiagnostikā var saglabāties ilgi pēc tam, kad pašsajūta uzlabojusies, un dažkārt paliek noapaļots veidojums, kas nejauši atklājas pēc gadiem. Tāpēc svarīgi saglabāt izmeklējumu aprakstus un pastāstīt par pārslimoto infekciju arī turpmākajām ārstu vizītēm.

Kā to diagnosticē un ārstē

Diagnostikā izmanto plaušu rentgenu vai datortomogrāfiju un asins analīzes uz specifiskām antivielām, dažreiz arī krēpu vai audu izmeklējumus. Latvijā daļa specifisko testu nav ikdienas pakalpojums, tāpēc paraugu var nākties nosūtīt uz specializētu laboratoriju, un rezultāta gaidīšana prasa laiku.

Vieglas plaušu formas bieži izzūd pašas, un ārstēšana ir simptomātiska ar novērošanu. Smagākos un izplatītos gadījumos lieto pretsēnīšu zāles, kuru izvēli un kursa ilgumu nosaka infektologs vai pneimonologs. Pašam iegādāties pretsēnīšu līdzekļus nav pareizi: tie mijiedarbojas ar citām zālēm un prasa laboratorisku kontroli.

Ar ko to visbiežāk sajauc

Visbiežāk to noturot par sadzīvē iegūtu pneimoniju vai ieilgušu bronhītu un ārstē ar antibiotikām, kas pret sēnīti nedarbojas. Rezultāts ir uzlabojuma trūkums pēc antibiotiku kursa, un tieši tas ir signāls diagnozi pārskatīt.

Plaušu izmaiņas attēldiagnostikā var atgādināt arī tuberkulozi vai audzēju, tāpēc atšķiršanai vajadzīgi laboratoriski izmeklējumi. Ja rodas aizdomas par tuberkulozi, Latvijā ir atsevišķa diagnostikas un ārstēšanas kārtība, un par to informāciju sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs.

Profilakse ceļotājam

Vakcīnas pret šo infekciju nav. Praktiskā profilakse endēmiskā reģionā ir izvairīšanās no putekļu mākoņiem: neatrasties netālu no zemes rakšanas darbiem, aizvērt automašīnas logus putekļainā ceļā, pēc vētras neuzturēties ārā bez vajadzības un vajadzības gadījumā lietot respiratoru, nevis parastu sejas masku.

Cilvēkiem ar novājinātu imunitāti pirms brauciena ir vērts konsultēties ceļotāju veselības kabinetā par individuālo risku. Tas pats attiecas uz grūtniecēm. Šī raksta informācija ir vispārīga un neaizstāj ārsta konsultāciju konkrētā situācijā.

Avoti