TJG Online
Pasaule

Kuras valstis saražo visvairāk rūpniecības preču?

Īsā atbilde

Pēc apstrādes rūpniecības radītās pievienotās vērtības pasaulē pirmajā vietā ir Ķīna, aiz tās ASV, Japāna, Vācija un Indija. Aktuālo secību publicē ANO Rūpnieciskās attīstības organizācija un Pasaules Banka.

Atbilde uz jautājumu par lielāko ražotājvalsti ir atkarīga no tā, ko tieši mēra. Ja mēra apstrādes rūpniecības pievienoto vērtību absolūtos skaitļos, priekšgalā nonāk lielās ekonomikas ar lielu iedzīvotāju skaitu. Ja to pašu rādītāju pārrēķina uz vienu iedzīvotāju, saraksta augšgalā parasti ir daudz mazākas, tehnoloģiski ietilpīgas valstis. Ja mēra rūpniecībā nodarbināto īpatsvaru, aina atkal ir citāda. Tāpēc pirms salīdzināšanas vienmēr jānoskaidro, kurš rādītājs tiek lietots.

Izlaide un pievienotā vērtība nav viens un tas pats, un tieši šī atšķirība visbiežāk sajauc sarunu. Izlaide ir viss saražotās produkcijas apjoms, tostarp iepirkto izejvielu un komponentu vērtība. Pievienotā vērtība ir tikai tas, ko konkrētajā valstī patiešām pieliek klāt: darbs, tehnoloģija un peļņa. Valsts, kas montē no importētām detaļām, izlaides ziņā var izskatīties milzīga, bet pievienotās vērtības ziņā krietni pieticīgāka.

Otra tipiskā kļūda ir salīdzināt skaitļus, kas izteikti dažādās valūtās un par dažādiem gadiem. Ja viens rādītājs ir eiro faktiskajās cenās, bet otrs ASV dolāros pēc pirktspējas paritātes, salīdzinājums neko nenozīmē. Starptautiskajā statistikā parasti lieto vienu valūtu un skaidri norāda, vai cenas ir faktiskās vai salīdzināmās. Šīs metodikas piezīmes ir jāizlasa, pirms skaitlis nonāk prezentācijā vai rakstā.

Latvijā apstrādes rūpniecība ir viena no nozīmīgākajām eksporta nozarēm, un tās lielākie virzieni ir kokrūpniecība un koka izstrādājumu ražošana, pārtikas ražošana, metālapstrāde un mašīnbūve, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī ķīmija un būvmateriāli. Datus par rūpniecības produkcijas apjomu, nozaru sadalījumu un eksportu ik mēnesi un ceturksni publicē Centrālā statistikas pārvalde, un tie ir brīvi pieejami oficiālās statistikas portālā.

Uzņēmējam šie saraksti noder praktiski, nevis kā erudīcijas fakts. Tie rāda, kur koncentrējas piegādātāji, kur ir konkurence par to pašu tirgu un kuras valstis ir tādu izejvielu vai komponentu avots, kuru piegādes pārtraukums apturētu ražošanu. Ja plānojat eksportu vai jaunu piegādes ķēdi, tirgus pārskatus un kontaktus ārvalstīs sniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, bet Eiropas Savienības nozaru datus apkopo Eurostat.

Kā salīdzināt valstis, lai skaitļi būtu salīdzināmi

Sāciet ar avotu, kas visām valstīm lieto vienu metodiku. Starptautiskajās datubāzēs apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība ir rēķināta pēc vienotiem nacionālo kontu principiem, tāpēc tabulas rindas tiešām var likt blakus. Atsevišķu valstu nacionālie statistikas biroji dažkārt lieto savu nozaru grupējumu, un tad summas nesakrīt, lai gan neviens nav kļūdījies.

Pēc tam izvēlieties vienu skatpunktu un turieties pie tā visā tekstā. Absolūtie apjomi atbild uz jautājumu, kura valsts ir liela. Rādītāji uz vienu iedzīvotāju atbild uz jautājumu, cik rūpnieciska ir sabiedrība. Nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā atbild uz jautājumu, cik ļoti valsts ekonomika balstās uz ražošanu. Sajaukt šos trīs jautājumus vienā teikumā nozīmē iegūt secinājumu, kas neizturēs nevienu pārbaudi.

Kad ir vērts pieaicināt nozares analītiķi

Publiskā statistika der vispārējai ainai, bet ne investīciju lēmumam. Ja runa ir par ražotnes izvietošanu, ilgtermiņa piegādes līgumu vai iepirkumu no viena reģiona, ar brīvi pieejamām tabulām nepietiek: vajadzīgi dati par konkrēto produktu grupu, muitas tarifiem, loģistikas izmaksām un piegādātāju finansiālo stāvokli.

Šādā brīdī nozares analītiķis vai eksporta konsultants atmaksājas ātri, jo kļūda piegādātāja izvēlē maksā vairāk nekā konsultācija. Pirms maksas tirgus pētījuma pasūtīšanas ir saprātīgi izmantot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras bezmaksas konsultācijas, jo daļa vajadzīgās informācijas jau ir apkopota valsts eksporta atbalsta materiālos.

Kāpēc piegādes ķēdes drošība kļuvusi svarīgāka

Ražošanas ģeogrāfija pēdējās desmitgadēs ir mainījusies straujāk, nekā to atspoguļo mācību grāmatas. Daļa ražotņu no Āzijas ir pārcēlusies tuvāk noieta tirgiem, jo pandēmijas un kara izraisītie piegāžu pārrāvumi parādīja, cik dārgi maksā gara un plāna ķēde. Tāpēc blakus jautājumam, kura valsts saražo visvairāk, arvien biežāk tiek uzdots otrs jautājums: cik droša ir piegāde un cik ātri to var aizstāt ar citu avotu.

Eiropas Savienībā rūpniecības politika pēdējos gados ir pagriezusies pret atkarību no viena piegādātāja stratēģiskajās preču grupās, tostarp mikroshēmās, zālēs un izejvielās akumulatoriem. Latvijas uzņēmumam tas praktiski nozīmē jaunas atbalsta programmas un arī jaunas prasības: pircēji aizvien biežāk jautā par izcelsmi, oglekļa pēdu un piegādes ķēdes caurskatāmību, un atbilde uz šiem jautājumiem kļūst par līguma nosacījumu.

Avoti