TJG Online
Pasaule

Cik pasaulē ir valstu un kuras atzīst Latvija?

Īsā atbilde

Visbiežāk pareizā atbilde ir 193: tik ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu. Pieskaitot divas novērotājvalstis, Svēto Krēslu un Palestīnu, iznāk 195, bet Latvijas oficiālais skatījums ir vēl savādāks, jo Latvija ir atzinusi Kosovu un kategoriski neatzīst vairākas pašpasludinātas teritorijas.

Skaitlis atšķiras tāpēc, ka atšķiras jautājums. Ja jautā, cik ir ANO dalībvalstu, atbilde ir precīza un pārbaudāma ANO mājaslapā. Ja jautā, cik teritoriju atbilst valsts pazīmēm, jāizmanto 1933. gada Montevideo konvencijas kritēriji: pastāvīgi iedzīvotāji, noteikta teritorija, valdība un spēja veidot attiecības ar citām valstīm. Šādā rēķinā pievienojas Taivāna, Kosova, Ziemeļkipra, Rietumsahāra, Somālizeme un vairākas Gruzijas un Moldovas teritorijas, kuras kontrolē Krievijas atbalstīti režīmi.

Tieši šeit Latvijas nostāja ir konkrēta, nevis akadēmiska. Latvija Kosovas neatkarību atzina 2008. gadā. Latvija neatzīst Abhāziju, tā dēvēto Dienvidosetiju, Piedņestru un neatzīst Krimas un citu Ukrainas teritoriju aneksiju. Aktuālo sarakstu ar valstīm, ar kurām Latvijai ir diplomātiskās attiecības, kā arī to nodibināšanas datumus publicē Ārlietu ministrija, un tas ir vienīgais avots, kas juridiski ir saistošs Latvijas iestādēm.

Latvijai šī tēma nav abstrakta. Latvijas valstiskuma nepārtrauktības doktrīna balstās tieši uz to, ka virkne valstu nekad de iure neatzina 1940. gada okupāciju un inkorporāciju PSRS sastāvā. Tāpēc 1991. gadā Latvija nevis kļuva par jaunu valsti, bet atjaunoja neatkarību, un ārvalstīs joprojām darbojās Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības. No šīs pieredzes izriet arī mūsdienu Latvijas ārpolitikas stingrā nostāja pret spēka ceļā mainītām robežām.

Kāpēc dažādi avoti dod dažādus skaitļus

Starptautiskajās organizācijās skaitļi ir citi, un tas nav kļūda. Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā ir vairāk nacionālo komiteju nekā ANO dalībvalstu, futbola federācijā vēl vairāk, jo tajās uzņem arī teritorijas bez suverenitātes, piemēram, Farēru salas vai Hongkongu.

Interneta domēnu un ISO valstu kodu saraksti ietver atkarīgās teritorijas, tāpēc no tiem valstu skaitu rēķināt nevar. Tests ir viens jautājums: kas šo sarakstu uztur un kādam mērķim. Sporta federācijai, statistikas birojam un ārlietu dienestam ir trīs dažādas vajadzības.

Tipiskā kļūda

Sajaukt atzīšanu ar diplomātiskajām attiecībām. Valsts var būt atzīta, bet attiecības var nebūt nodibinātas vai var būt pārtrauktas. Un otrādi: praktiska sadarbība, tirdzniecības pārstāvniecība vai ekonomiskais birojs nenozīmē atzīšanu. Tieši tāpēc Taivāna daudzās Eiropas valstīs darbojas ar pārstāvniecības biroju, lai gan diplomātisko attiecību nav.

Cena šai kļūdai ir praktiska: no atzīšanas ir atkarīgs, vai tiek pieņemta konkrētās teritorijas izdota pase, dzimšanas apliecība vai diploms. Ja dokuments ir izdots neatzītā teritorijā, Latvijas iestāde to parasti nevar legalizēt, un risinājums jāmeklē tajā valstī, kurai teritorija starptautiski pieder.

Skaidra atšķirība: valsts, valdība, teritorija

Atzīst valsti, nevis valdību: valdību maiņa neietekmē valsts atzīšanu. Tāpēc arī pēc apvērsuma valsts paliek valsts, kaut attiecības var tikt iesaldētas.

Atkarīgā teritorija, piemēram, Grenlande vai Jaunkaledonija, nav valsts, lai gan tai var būt plaša autonomija, sava karogs un pat atsevišķa dalība ES režīmos. Tests: kas atbild par ārlietām un aizsardzību. Ja to dara cita valsts, runa nav par suverēnu valsti.

Kur skatīties

Dalībvalstu skaitu un uzņemšanas datumus publicē ANO. Latvijas oficiālo nostāju, diplomātisko attiecību sarakstu un pārstāvniecību tīklu publicē Ārlietu ministrija. Abi avoti mainās reti, bet mainās: skaits pēdējo reizi pieauga, ANO uzņemot Dienvidsudānu.

Ja atbilde vajadzīga dokumentam vai skolas darbam, jānorāda arī datums, kurā skaitlis ir spēkā, un definīcija, kas izmantota. Bez tā skaitlis ir tikai viedoklis.

Avoti