Kādus ceļošanas dokumentus izsniedz Latvija?

Ja pase pazūd vai tiek nozagta ārzemēs, jauna pase tur netiek izgatavota. Latvijas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība izsniedz atgriešanās apliecību, kas ir vienreizējs dokuments ceļam uz Latviju un derīgs īsu laiku. Personu identificē pēc pieejamiem datiem, un noder jebkurš cits dokuments vai tā kopija, arī fotogrāfija telefonā.

Ja tuvumā Latvijas pārstāvniecības nav, Latvijas pilsonis kā ES pilsonis var vērsties jebkuras citas ES dalībvalsts vēstniecībā, kura pēc saskaņošanas ar Latviju var izsniegt ES pagaidu ceļošanas dokumentu. Pirms došanās uz vēstniecību par zādzību jāziņo vietējai policijai un jāsaņem izziņa, jo to pārstāvniecība parasti prasa.

Praktiska secība, kas ietaupa dienas: vispirms policija, tad zvans Latvijas vēstniecībai vai Ārlietu ministrijas konsulārajam diennakts tālrunim, tad tikai aviokompānija. Aviokompānija bez dokumenta neko nedarīs, bet ar atgriešanās apliecību biļeti parasti var pārbukot.

Trīs dokumenti, ko jauc visbiežāk. Pase apliecina piederību valstij un dod tiesības izceļot un atgriezties. Uzturēšanās atļauja dod tiesības dzīvot citā valstī, bet nav ceļošanas dokuments un pati par sevi ceļot neļauj. Vīza ir citas valsts atļauja ieceļot, un to ielīmē vai piesaista pasei.

Tests ir vienkāršs: ja dokumentu izsniegusi jūsu pilsonības valsts, tas ir ceļošanas dokuments; ja to izsniegusi svešā valsts, tā ir atļauja ieceļot vai uzturēties. Ārzemnieka ceļošanas dokuments, ko Latvija izsniedz ārzemniekam, ir šī sadalījuma izņēmums un tiek izsniegts tikai tad, kad personai objektīvi nav iespējams saņemt savas valsts pasi.

Biežākā un dārgākā kļūda ir lidot ar pasi, kas derīga vēl dažas nedēļas. Daudzas trešās valstis prasa, lai pase būtu derīga vēl vismaz trīs vai seši mēneši pēc plānotās izceļošanas, un aviokompānija tādu pasažieri vienkārši neuzņem lidmašīnā. Zaudēta ir gan biļete, gan viesnīca, un apdrošināšana šādu gadījumu parasti nesedz, jo tā ir paša ceļotāja neuzmanība.

Otrs slazds: bērna dokumentu derīguma termiņš ir īsāks nekā pieaugušajam, un vecāki to atklāj lidostā. Trešais: bojāta pase, piemēram, ar izmirkušu vai saplēstu lapu, var tikt atzīta par nederīgu robežkontrolē, pat ja termiņš vēl nav beidzies.

Ieceļošanas prasības nosaka galamērķa valsts, un tās mainās bez brīdinājuma. Vienīgais avots, ko ir jēga pārbaudīt pirms brauciena, ir Ārlietu ministrijas ceļojumu informācija un attiecīgās valsts vēstniecības sniegtā informācija. Ceļojumu portālu apkopojumi mēdz atpalikt.