Kurš ir Latvijas nacionālais putns?

Nacionālais putns ir simbols, nevis aizsardzības kategorija. Baltā cielava tika izraudzīta tāpēc, ka tā sastopama visā Latvijā, dzīvo cilvēka tuvumā, ir viegli atpazīstama pēc garās, kustīgās astes un tautā sen saistīta ar pavasara atnākšanu. Simbols nenozīmē, ka šai sugai būtu stingrāks aizsardzības režīms nekā citiem savvaļas putniem: putnu aizsardzību Latvijā nosaka sugu aizsardzības regulējums un Eiropas Savienības putnu direktīva, un tie darbojas neatkarīgi no simboliskā statusa.

Gada putns ir pavisam cita lieta. To ik gadu izsludina Latvijas Ornitoloģijas biedrība, lai gada garumā pievērstu uzmanību vienai sugai, savāktu par to novērojumus un parādītu, kas tai draud. Tieši tāpēc jautājums par „Latvijas putnu“ mēdz radīt pretrunīgas atbildes: viens cilvēks atceras nacionālo putnu, otrs ir dzirdējis par aktuālo gada putnu. Kurš ir šā gada putns, jāskatās biedrības vietnē, jo tas mainās katru gadu.

Trešais simbols, ko bieži piemin sarunās, ir baltais stārķis. Tas nav nacionālais putns, bet Latvijā ligzdo neparasti blīvi salīdzinājumā ar Rietumeiropu, tāpēc ārvalstu ceļotājiem tas šķiet Latvijas pazīme. Stārķu ligzdas uz elektrības stabiem ir atsevišķs praktisks jautājums, ar kuru nodarbojas tīkla operators sadarbībā ar ornitologiem, un privātpersona ligzdu pati pārvietot nedrīkst, jo tā ir aizsargāta.

Ja putns atrasts ievainots vai izkritis no ligzdas, rīcības secība ir konkrēta. Vispirms jāsaprot, vai putnam tiešām vajadzīga palīdzība: mazuļi, kas mācās lidot, bieži dažas dienas pavada uz zemes, un vecāki tos baro, tāpēc paņemšana tiem drīzāk kaitē nekā palīdz. Ja putns ir acīmredzami ievainots, jāsazinās ar dabas aizsardzības iestādi vai savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas punktu un jārīkojas pēc to norādēm, nevis jāmēģina barot pēc interneta padoma.

Simbolu jautājums skolas darbos mēdz sajukt vēl vienā vietā: nacionālais putns nav tas pats, kas biežāk sastopamais vai Latvijas lielākais putns. Sastopamības rādītāji mainās, un tos aprēķina putnu uzskaitēs, kuras veic ornitologi kopā ar brīvprātīgajiem. Ja darbā vajadzīgs skaitlisks apgalvojums par kādas sugas izplatību, tas jāņem no uzskaišu kopsavilkuma, nevis no atmiņas, jo populāciju lielums dažādām sugām pēdējās desmitgadēs ir mainījies gan uz augšu, gan uz leju.

Ja vēlaties, lai jūsu novērojumi kādam noder, tos var pieteikt dabas novērojumu datubāzē, ko izmanto gan zinātnieki, gan valsts iestādes. Tas ir vienkāršākais veids, kā parasts cilvēks piedalās putnu uzskaitē. Putnu vērošanai nav vajadzīga dārga tehnika: pietiek ar vienkāršu binokli un noteicēju, un pirmās sugas visdrīzāk būs tieši tās, kas dzīvo pagalmā vai pie barotavas.