TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija Lūiss un Klārks?

Īsā atbilde

Meriveters Lūiss un Viljams Klārks bija divi ASV armijas virsnieki, kuri no 1804. līdz 1806. gadam vadīja pirmo ASV valdības organizēto ekspedīciju no Misisipi upes līdz Klusajam okeānam un atpakaļ. Prezidents Tomass Džefersons to uzdeva tūlīt pēc tam, kad ASV 1803. gadā no Francijas nopirka Luiziānu, milzīgu teritoriju, par kuru Vašingtonā zināja ļoti maz.

Uzdevums bija praktisks, nevis romantisks. Ekspedīcijai, ko sauca par Atklājumu korpusu, vajadzēja izpētīt, vai pa upēm iespējams izveidot tirdzniecības ceļu līdz okeānam, aprakstīt augus un dzīvniekus, sastādīt kartes un nodibināt attiecības ar indiāņu tautām, vienlaikus paziņojot tām par ASV varu. Ceļš sākās pie Misūri upes netālu no mūsdienu Sentluisas, vilkās augšup pa upi, pāri Klinšu kalniem un lejup pa Kolumbijas upi līdz okeānam, kuru grupa sasniedza 1805. gada rudenī. Ziemu tā pārlaida nocietinātā nometnē okeāna krastā un nākamajā gadā atgriezās.

Galvenais ekspedīcijas rezultāts bija noliedzošs. Nepārtraukta ūdensceļa pāri kontinentam nav, jo starp upju baseiniem ir kalnu grēda, kuru jāšķērso pa sauszemi. Tas izbeidza gadsimtiem ilgušās cerības par ērtu ziemeļu ceļu uz Āziju un vienlaikus bija visnoderīgākā informācija, ko Džefersons varēja saņemt. Zinātniskais ieguvums bija dienasgrāmatās fiksēti simtiem augu un dzīvnieku sugu aprakstu un pirmās salīdzinoši precīzās šī reģiona kartes.

Ekspedīcija izdzīvoja, pateicoties vietējām tautām. Sacagaveja, jauna šošonu sieviete, kas grupai pievienojās kopā ar vīru un zīdaini, palīdzēja kā tulce un, vēl svarīgāk, ar savu klātbūtni apliecināja, ka karavānas nav karagājiens. Šošoni ekspedīcijai pārdeva zirgus, bez kuriem kalnu šķērsošana nebūtu izdevusies. Vairākas tautas ekspedīciju pabaroja ziemā.

Vēsturiskais vērtējums pēdējās desmitgadēs ir mainījies. Formulējums, ka Lūiss un Klārks „atklāja“ šīs zemes, ir maldinošs: tur dzīvoja desmitiem tautu ar savām teritorijām un tirdzniecības ceļiem, un daļā apgabalu jau bija bijuši franču un britu kažokādu tirgoņi. Ekspedīcija šo teritoriju nevis atklāja, bet kartēja un pieteica ASV suverenitāti pār apdzīvotu zemi, un tieši tas pēc dažām desmitgadēm kļuva par pamatu vietējo tautu izspiešanai.

Laika un mēroga izjūta Latvijas lasītājam

Luiziānas pirkums aptvēra vairāk nekā divus miljonus kvadrātkilometru, tas ir, vairāk nekā trīsdesmit tagadējo Latviju. Tas palīdz saprast, kāpēc divu gadu ceļojums vispār bija vajadzīgs: valsts bija nopirkusi teritoriju, kuras robežas pati precīzi nezināja.

Laika ziņā ekspedīcija sakrīt ar notikumu, kas Baltijai ir tuvāks. Gandrīz tieši tajos pašos gados, no 1803. līdz 1806. gadam, notika pirmais Krievijas impērijas apkārtpasaules ceļojums Ādama Johana fon Krūzenšterna vadībā, un tādās ekspedīcijās daudz kalpoja Baltijas vācu izcelsmes virsnieki no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas. Tā bija viena un tā pati laikmeta loģika: valstis sūtīja karavīrus kartēt to, ko gribēja pārvaldīt.

Ko par abiem vīriem vērts zināt

Lūiss bija Džefersona privātsekretārs un ekspedīcijai sagatavojās mērķtiecīgi, mācoties botāniku, astronomisko orientēšanos un medicīnu. Pēc atgriešanās viņš kļuva par Luiziānas teritorijas gubernatoru un mira 1809. gadā vardarbīgā nāvē, kuras apstākļi joprojām tiek apspriesti; pārsvarā tiek pieņemta pašnāvības versija, bet slepkavības iespēja nav pilnībā izslēgta.

Klārks bija pieredzējis karavīrs un praktiķis, kartogrāfs un grupas reālais līdzvadītājs, kaut gan armija viņu formāli kapteiņa pakāpē neapstiprināja; abi virsnieki šo faktu no komandas noklusēja un darbojās kā līdzvērtīgi. Vēlāk Klārks ilgus gadus atbildēja par attiecībām ar indiāņu tautām. Ekspedīcijā piedalījās arī Klārkam piederošais vergs Jorks, kurš strādāja līdzvērtīgi pārējiem, bet pēc atgriešanās brīvību uzreiz nesaņēma.

Kur meklēt pirmavotus

Šī ir viena no retajām šāda mēroga ekspedīcijām, kuras dienasgrāmatas ir saglabājušās gandrīz pilnībā un ir publiski pieejamas. Ja jums vajadzīgs konkrēts datums, maršruta punkts vai sugas apraksts, jāskatās publicētie ekspedīcijas žurnāli, nevis pārstāsti, jo populārajos aprakstos datumi un notikumu secība bieži ir sajaukti. Maršrutu kā vēsturisku taku uztur ASV Nacionālo parku dienests.

Avoti