TJG Online
Māja un dārzs

Lunaria annua: kā izaudzēt sudrabainos augļus

Īsā atbilde

Lunaria annua ir krustziežu dzimtas divgadīgs augs, kura plakanie, caurspīdīgie augļi pēc izžūšanas kļūst sudrabaini un tiek izmantoti sausajos ziedu pušķos. Latvijas klimatam tas der pilnībā, aug bez ziemas seguma un pats sevi atsēj, bet pirmajā gadā tas neziedēs, lai kā gribētos.

Neskaidrību rada pats nosaukums: sugas apzīmējums annua nozīmē viengadīgs, kaut gan augs praktiski vienmēr uzvedas kā divgadīgs. Pirmajā sezonā izveidojas lapu rozete, otrajā, parasti maija beigās un jūnijā, nāk violeti vai balti ziedi, un pēc tiem veidojas augļi, kuru dēļ augu vispār audzē. Tieši šī iemesla dēļ dārzā to sēj divus gadus pēc kārtas: tad katru gadu ir gan ziedi, gan pļaujamie augļi.

Audzēšana ir gandrīz bez prasībām. Sēj tieši uz vietas no maija līdz jūlijam, sekli, 1 līdz 2 cm dziļi, vēlams vietā, kur pusdienlaikā ir viegla ēna. Augsnei jābūt mēreni mitrai un ne skābai; pārmēslota, ar slāpekli piesātināta vieta dod lielas lapas un vājus ziedus. Pārstādīšanu rozetes nepanes labi, tāpēc sēšana kastītēs un vēlāka stādīšana ir bezjēdzīgs darbs.

Izšķirošais ir novākšanas laiks, nevis kopšana. Augļus griež, kad to apvalks kļuvis bālgani brūns un viegli plēšas, Latvijas apstākļos parasti augusta otrajā pusē. Ja nogaida līdz rudens lietiem un vējiem, apvalki nobirst paši, bet starpsienas paliek ar pelēkiem plankumiem un lūzt. Nogrieztos kātus žāvē ar galiem uz leju vēdināmā, tumšā vietā, un tikai pēc tam ar pirkstiem noberž abus apvalkus, atklājot sudrabaino starpsienu. Sēklas, kas pie tam izbirst, ir nākamā gada sējmateriāls.

Vietējais praktiskais nieks, kas izšķir rezultātu

Beršana izdodas tikai tad, kad augļi ir sausi. Mitrā augustā tie saplīst, nevis atdalās, tāpēc labākā stratēģija Latvijā ir novākt drīzāk par agru un nožāvēt telpā, nekā gaidīt pilnīgu nogatavošanos uz lauka.

Otrs nieks: berzt vajag virs kastes vai papīra maisa, jo sēklas lido. No vienas sezonas pietiek sēklu visai ielai, un dāvināšana ir lētākais veids, kā ar šo augu iepazīstināt kaimiņus.

Tipiskā kļūda un tās cena

Pirmā kļūda ir gaidīt ziedus tajā pašā vasarā un nopļaut rozetes kā nezāles. Cena ir vesels gads.

Otrā kļūda ir ļaut augam brīvi atsēties visā dobē. Lunaria annua sējas ļoti ražīgi, un pēc trim gadiem tā spiež ārā lēnāk augošos daudzgadīgos stādījumus. Risinājums ir vienkāršs: daļu ziedkopu nogriež pirms sēklu nobriešanas un atstāj tikai tik, cik vajag.

Trešā kļūda ir žāvēt sausajam pušķim paredzētos kātus saulainā logā. Sudrabainās starpsienas kļūst trauslas un dzeltenīgas, un pušķis vienā sezonā izbirst.

Ar ko to jauc

Ar Lunaria rediviva, daudzgadīgo radinieku, kas Latvijā aug savvaļā ēnainos upju krastu mežos un ir reta. Atšķirība ir redzama: rediviva augļi ir iegareni un abos galos smaili, kamēr annua augļi ir apaļi vai plaši eliptiski. Praktiskā nozīme ir liela: savvaļas augu izrakšana no dabas ir jāpārbauda pret aizsargājamo sugu regulējumu, un aktuālo statusu publicē Dabas aizsardzības pārvalde. Dārzam paredzētās sēklas pērk, nevis lasa mežā.

Ar fizāli (Physalis alkekengi), kas sausajos pušķos dod oranžus, laternveida augļus. Tests: ja augļa apvalks ir oranžs un piepūsts, tas nav Lunaria.

Ar istabas augiem, ko sarunvalodā sauc par naudas kokiem vai naudaszālēm, piemēram, Crassula vai Pilea. Tiem ar šo dārza augu nav nekā kopīga, izņemot monētas atgādinošu formu.

Godīgi par ierobežojumiem

Latvijā šim augam nav vienota, visur lietota latviskā nosaukuma, tāpēc sēklu iepakojumos un katalogos tas parādās gan zem latīniskā nosaukuma, gan zem dažādiem tautas apzīmējumiem. Drošākais veids nepārmaksāt un nesaņemt ko citu ir skatīties tieši uz Lunaria annua iepakojuma tekstā.

Ja augs plāno kļūt par problēmu dārzā vai ja nav skaidrs, vai atrastais savvaļas eksemplārs ir aizsargājamā suga, jautājums jāadresē dārzkopības konsultantam vai sugu ekspertam, nevis jāizšķir pēc fotogrāfijas internetā.

Avoti