TJG Online
Bizness un ekonomika

Kāpēc pensiju un veselības izdevumi spiež budžetu?

Īsā atbilde

Tāpēc, ka strādājošo skaits sarūk, bet pensijas saņēmēju un ārstējamo skaits ne. ASV to sauc par „tiesību krīzi”, jo tur sociālās programmas ir likumā garantētas neatkarīgi no budžeta; Latvijā sistēma ir uzbūvēta citādi, un tā spiedienu izlaiž nevis budžeta deficītā, bet pensijas apmērā un rindās pie ārsta.

Latvijas pensiju sistēmai ir trīs līmeņi. Pirmais ir paaudžu solidaritāte: šodien strādājošo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas izmaksā šodienas pensijas. Otrais ir valsts fondētā shēma, kurā daļa no tām pašām iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos konkrētā cilvēka vārdā. Trešais ir brīvprātīgi privātie pensiju fondi un apdrošināšana. Pirmo divus administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un uzkrājumu var redzēt portālā latvija.lv un manapensija.lv.

Galvenais, ar ko Latvijas sistēma atšķiras no amerikāņu modeļa, ir formula. Pirmā līmeņa pensija tiek rēķināta no cilvēka uzkrātā nosacītā kapitāla, dalot to ar vidējo atlikušo mūža ilgumu attiecīgajā vecumā. Tas nozīmē, ka, mūžam paliekot garākam un iemaksām samazinoties, sistēma automātiski samazina katra jaunpiešķirtās pensijas apmēru, nevis uzkrāj parādu. Ilgtspējas risks tādējādi ir pārnests no budžeta uz pensionāru.

Otrs spiediena avots ir demogrāfija. Latvijā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits sarūk gan dzimstības, gan agrāko emigrācijas viļņu dēļ, un to apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes iedzīvotāju prognozes. Atbilde uz to ir bijusi pensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšana un prasība par apdrošināšanas stāžu, nevis iemaksu likmes straujš kāpums.

Veselības aprūpē mehānisms ir cits. Valsts apmaksātos pakalpojumus pērk Nacionālais veselības dienests no budžetā piešķirtā finansējuma, un, kad nauda līgumā ar ārstniecības iestādi ir izlietota, pakalpojums nepazūd, bet pārceļas uz rindu. Tāpēc Latvijā veselības aprūpes nepietiekams finansējums parādās nevis kā deficīts, bet kā gaidīšanas laiks un kā maksas pakalpojumu apjoms.

Kas cilvēka pensiju izšķir visvairāk

Nevis biržas svārstības, bet iemaksu vēsture. Aplokšņu alga, ilgi periodi bez sociālajām iemaksām un darbs bez līguma pensiju samazina tieši un neatgriezeniski, jo pirmā līmeņa kapitāls veidojas tikai no deklarētajām iemaksām. Pārbaudīt savu iemaksu vēsturi VSAA datos ir bezmaksas darbība, ko lielākā daļa cilvēku izdara pārāk vēlu, lai kaut ko labotu.

Otrā līmeņa plāna izvēle ir svarīga, bet mazāk, nekā to pasniedz reklāmās; lielākā atšķirība rodas no tā, cik gadus nauda ir ieguldīta, un no plāna komisijām, kuras jāsalīdzina manapensija.lv.

Kļūda un tās cena

Visizplatītākā kļūda ir pieņemt, ka „pensijas vienkārši nebūs”, un tāpēc neko nedarīt. Pirmā līmeņa pensija būs, jo to izmaksā no kārtējām iemaksām; jautājums ir par tās apmēru attiecībā pret algu, un tieši šī attiecība prognozēs sarūk. Bezdarbība nozīmē, ka cilvēks paļaujas uz to sistēmas daļu, kura ir vājākā.

Otra kļūda ir neieceļot otrā līmeņa kapitāla mantinieku. Kopš attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās uzkrāto otrā līmeņa kapitālu var novēlēt konkrētai personai vai pievienot pensijas kapitālam; ja nekas nav norādīts, nauda paliek sistēmā. Pieteikums aizņem dažas minūtes elektroniski.

Ko ar ko jauc

Jauc sociālo apdrošināšanu ar sociālo palīdzību. Apdrošināšana (pensija, slimības, bezdarbnieka pabalsts) ir nopelnīta ar iemaksām un to administrē VSAA; palīdzība (garantētais minimālais ienākums, mājokļa pabalsts) ir vajadzības pārbaudes pabalsts, ko piešķir pašvaldības sociālais dienests. Tests: vai tiesības izriet no stāža un iemaksām vai no ienākumu izvērtējuma.

Jauc arī pirmo un otro līmeni. Pirmais ir ieraksts par tavām tiesībām, nauda tajā nekur „neguļ”; otrais ir reāls ieguldījumu portfelis, kas var pieaugt un sarukt. Amerikāņu Social Security atbilst pirmajam līmenim, nevis otrajam, un Medicare loma Latvijā ir valsts apmaksātajai veselības aprūpei, ko organizē Nacionālais veselības dienests.

Godīgi par nenoteiktību

Prognozes par aizvietojuma likmi pēc divdesmit gadiem ir aplēses, kas atkarīgas no dzimstības, migrācijas, algu pieauguma un ieguldījumu atdeves; neviena no šīm mainīgajām nav droši paredzama. Tāpēc atbildīgi ir runāt par virzienu, nevis par konkrētu nākotnes summu.

Individuālu aprēķinu par savu pensiju var iegūt VSAA pensijas kalkulatorā, bet lēmumi par papildu uzkrājumiem vai pensionēšanās brīdi ir atkarīgi no stāža, veselības un ģimenes situācijas, un tos ir vērts pārrunāt ar VSAA konsultantu, bet ieguldījumu daļu ar licencētu finanšu konsultantu.

Avoti