Kā jaunietis var tikt praksē Saeimā vai politikā?

Tiešs e-pasts deputāta birojam, Saeimas frakcijai vai komisijas sekretariātam ar piedāvājumu palīdzēt brīvprātīgi ir pilnīgi normāla prakse, un atbildes procents ir augstāks, nekā cilvēki domā. Iemesls vienkāršs: deputātu biroji ir mazi, un darba ir daudz, sevišķi pirms vēlēšanām. Vēstulē jābūt trim lietām: ko konkrēti protat, cik stundas nedēļā varat, un kāda tēma jūs interesē. Vispārīgs lūgums „dot iespēju“ paliek neatbildēts.

Tas pats attiecas uz biedrībām un nodibinājumiem. Latvijas Jaunatnes padome, jaunatnes organizācijas un pašvaldību jauniešu domes darbojas ar brīvprātīgajiem, un tieši no turienes visbiežāk nonāk politikā, nevis no vienas iespaidīgas prakses.

Eiropas Parlaments skolēniem rīko Euroscola programmu, kurā klases no dalībvalstīm pavada dienu EP sēžu zālē Strasbūrā. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Latvijā administrē Erasmus+ jaunatnes projektus un Eiropas Solidaritātes korpusu, kur brīvprātīgais darbs citā valstī ir gan apmaksāts ceļš, gan pieredze. Augstskolas absolventiem Eiropas Parlamentā ir apmaksāta stažēšanās programma ar noteiktiem pieteikšanās periodiem gadā.

Praktiska priekšrocība ir tā, ka šīs programmas ir formalizētas: pieteikuma termiņi, kritēriji un rezultāti ir publiski, tāpēc panākumi nav atkarīgi no tā, vai kāds jūs pazīst.

Prakse ir mācību procesa daļa, un to nosaka līgums starp izglītības iestādi, praktikantu un uzņēmumu vai iestādi. Brīvprātīgais darbs ir bezatlīdzības darbs sabiedriskā labuma organizācijā vai valsts iestādē, un to regulē Brīvprātīgā darba likums, kas paredz arī iespēju to veikt nepilngadīgajiem, ievērojot vecuma un vecāku piekrišanas nosacījumus. Darba attiecības ir trešais: alga, noteikts darba laiks, pakļautība.

Pārbaudes tests ir vienkāršs: ja tiek prasīts strādāt noteiktā laikā, pildīt norādījumus un par to maksā, tās ir darba attiecības neatkarīgi no tā, kas rakstīts uz papīra. Nepilngadīgo nodarbināšanai Darba likumā ir īpaši nosacījumi, tostarp vecāka rakstveida piekrišana, bet bērniem līdz noteiktam vecumam vajadzīga arī Valsts darba inspekcijas atļauja. Ja kāds piedāvā „praksi“, kurā jaunietis pilda parasta darbinieka pienākumus bez atlīdzības un bez mācību iestādes līguma, tas ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā.

Programmu nosaukumi, norises biežums un pieteikšanās termiņi mainās. Jauniešu Saeima nenotiek katru gadu, un prakses vietu skaits iestādēs ir atkarīgs no budžeta. Tāpēc aktuālie termiņi jāskatās Saeimas tīmekļvietnē un programmu administrētāju lapās, nevis jāpaļaujas uz pērnā gada informāciju. Ja mērķis ir karjera valsts pārvaldē, praktiski svarīgāka par vienu prakses vietu ir vienmērīga pieredze: skolēnu pašpārvalde, debašu kustība, jauniešu dome pašvaldībā un valodas.