Kas ir PVN un kā tas darbojas Latvijā?
Īsā atbilde
Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, ko faktiski samaksā galapatērētājs, bet iekasē un valstij pārskaita uzņēmumi. Latvijā to regulē Pievienotās vērtības nodokļa likums, administrē Valsts ieņēmumu dienests, un standartlikme ir 21 procents, blakus kurai pastāv samazinātās likmes atsevišķām preču un pakalpojumu grupām.
Mehānika ir vienkāršāka, nekā izklausās. Katrs uzņēmums pārdodot pieskaita PVN savai cenai un to sauc par aprēķināto nodokli. Vienlaikus tas atskaita PVN, ko pats samaksājis piegādātājiem, un to sauc par priekšnodokli. Valstij tiek pārskaitīta starpība. Rezultātā katrā ķēdes posmā valsts saņem nodokli tikai no tās vērtības, ko konkrētais uzņēmums ir pievienojis, un kopsumma sakrīt ar to, ko samaksājis pēdējais pircējs veikalā.
Tieši tāpēc uzņēmumam PVN nav ne izdevums, ne ieņēmums: tas ir caurplūstoša nauda. Šo vislabāk ilustrē biežākā mazo uzņēmumu kļūda, proti, rēķina summu ar PVN uztvert kā savu apgrozāmo naudu un iztērēt. Nodoklis tik un tā būs jāsamaksā deklarācijas termiņā, un nokavējuma nauda skaitās automātiski.
Latvijā PVN maksātāja statuss nav pēc izvēles. Ja darījumu kopsumma divpadsmit mēnešu laikā pārsniedz 50 000 eiro, reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā ir obligāta, un to jāizdara likumā noteiktajā termiņā pēc sliekšņa pārsniegšanas. Reģistrēties var arī brīvprātīgi, pirms slieksnis sasniegts, un tieši šis lēmums bieži ir izdevīgāks, nekā uzņēmēji domā.
Deklarāciju iesniedz elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un taksācijas periods ir atkarīgs no apgrozījuma un darījumu veida. Aktuālās likmes, sliekšņus un termiņus vienmēr jāpārbauda VID tīmekļvietnē un likuma spēkā esošajā redakcijā likumi.lv, jo tie tiek grozīti.
Lēmuma noteikums: reģistrēties agri vai vēlu
Izšķir tas, kas ir jūsu klients. Ja pārdodat uzņēmumiem, kas paši ir PVN maksātāji, jūsu pievienotais PVN viņiem neko nemaksā, jo viņi to atskaita kā priekšnodokli. Savukārt jūs iegūstat tiesības atgūt PVN par saviem pirkumiem, tātad tehnika, materiāli un pakalpojumi jums kļūst par piekto daļu lētāki. Šādā situācijā brīvprātīga reģistrācija parasti ir izdevīga.
Ja pārdodat privātpersonām, aina ir pretēja: klients PVN atgūt nevar, tāpēc reģistrācija nozīmē vai nu cenas celšanu, vai savas peļņas samazināšanu. Tāpēc frizētavas, amatnieki un mazi pakalpojumu sniedzēji bieži apzināti tur apgrozījumu zem sliekšņa, un tas ir racionāli, nevis nolaidīgi.
Lamatas, kas tiešām maksā naudu
Pirmā: PVN parasti jāaprēķina brīdī, kad izrakstīts rēķins vai piegādāta prece, nevis kad klients samaksājis. Ja klients kavē, nodoklis valstij jāsamaksā tāpat. Likums atsevišķām mazāka apgrozījuma kategorijām pieļauj naudas līdzekļu uzskaites principu, kad nodoklis maksājams pēc samaksas saņemšanas, bet tas ir jāpiesaka un ir jāatbilst nosacījumiem.
Otrā: priekšnodokli nevar atskaitīt par visu. Reprezentācijas izdevumiem, vieglajiem auto un privātām vajadzībām izmantotām precēm ir ierobežojumi, un VID pārbaudēs tieši šī ir biežākā korekcija. Trešā: darījums, ar kuru slieksnis tiek pārsniegts, jau pats ir apliekams, tāpēc, ja to pamanāt pēc fakta, PVN nāksies segt no savas kabatas, nevis no klienta.
Ar ko PVN jauc
Ar akcīzes nodokli un ar apgrozījuma nodokli. Akcīze ir papildu nodoklis konkrētām precēm, piemēram, alkoholam, degvielai un tabakai, un to rēķina pēc daudzuma, nevis procentos no cenas; PVN tiek aprēķināts virsū cenai, kurā akcīze jau iekļauta. Vecais padomju laika apgrozījuma nodoklis savukārt tika piemērots visai pārdošanas summai katrā posmā, tāpēc uzkrājās kaskādē; PVN šo problēmu atrisina ar priekšnodokļa atskaitīšanu.
Latvijā ir vēl viena raksturīga jaukšana: mikrouzņēmumu nodoklis. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss neatbrīvo no PVN reģistrācijas pienākuma, ja apgrozījuma slieksnis ir pārsniegts. Tie ir divi dažādi nodokļi ar dažādiem slieksņiem, un šī kļūda maksā soda naudu regulāri.
Pārrobežu darījumi un kad vajadzīgs grāmatvedis
Pārdodot preces vai pakalpojumus citas Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumam, kas ir PVN maksātājs, parasti piemēro apgriezto jeb reverso kārtību: nodokli deklarē pircējs savā valstī, bet jums darījums jāuzrāda atsevišķā pārskatā un jāpārbauda pircēja PVN numurs. Pārdodot privātpersonām citās dalībvalstīs, virs noteikta apjoma jāpiemēro pircēja valsts likme, un to praktiski kārto ar vienas pieturas režīmu, ko Latvijā pieteic VID.
Reverso kārtību Latvijā piemēro arī iekšzemē atsevišķās nozarēs, piemēram, būvniecībā. Tāpēc šis ir tieši tas jautājums, kur vispārīgs raksts nepietiek: konkrētu darījumu shēmu, likmi un deklarēšanas veidu jāapstiprina grāmatvedim vai nodokļu konsultantam, un neskaidrā gadījumā VID sniedz rakstisku uzziņu par konkrētu situāciju.