Kuri prezidenti ir iekalti Rašmora kalnā?

Katra seja izvēlēta, lai pārstāvētu noteiktu ASV vēstures posmu. Vašingtons iemieso valsts dibināšanu un neatkarību, Džefersons teritoriālo izplešanos un Neatkarības deklarācijas ideju, Linkolns valsts saglabāšanu pilsoņu kara laikā un verdzības atcelšanu, bet Rūzvelts 20. gadsimta sākuma rūpniecisko izrāvienu un dabas aizsardzību. Tā ir apzināti veidota vēstures pašinterpretācija akmenī, nevis vienkārši slavenu cilvēku galerija.

Darbu pabeidza tēlnieka dēls Linkolns Borglums pēc tēva nāves 1941. gadā. Sākotnējā iecere paredzēja figūras līdz viduklim, bet finansējuma un kara dēļ darbus apturēja, tāpēc redzamas tikai galvas. Granīta apstrādē izmantoja gan urbjus, gan kontrolētus spridzinājumus, un tieši spridzināšana aizvāca lielāko daļu materiāla.

Vietai ir arī otra vēsture, kas ASV tiek apspriesta arvien biežāk. Melnie kalni ir lakotu svētvieta, kas viņiem tika garantēta ar 19. gadsimta līgumu, bet pēc zelta atradumiem šī vienošanās tika lauzta. Pats kalns lakotu tradīcijā saukts citā vārdā, un piemineklis daļai pamatiedzīvotāju ir zemes atņemšanas simbols. Netālu jau gadu desmitiem top Šalienošā Zirga piemineklis, kas veltīts lakotu karavadonim.

Latvijas lasītājam noderīgs salīdzinājums ir Brīvības piemineklis Rīgā. Arī tas ir apzināti veidots valsts stāsts tēlniecībā, taču tapšanas loģika bija citāda: to pēc Kārļa Zāles meta uzcēla par sabiedrības ziedojumiem un atklāja 1935. gadā, un tā centrā nav konkrētu politiķu, bet alegoriskas figūras un Latvijas vēstures ainas. Padomju okupācijas gados piemineklis palika stāvam, taču ziedu nolikšana pie tā bija politisks akts, par ko cilvēkus sodīja.

Ja plānojat ceļojumu, praktiskā daļa ir vienkārša. Piemineklis ir nacionāla nozīmes objekts, ko apsaimnieko ASV Nacionālo parku dienests, apskate pie pieminekļa pati par sevi ir bez ieejas maksas, bet par autostāvvietu jāmaksā. Ieteicams pārbaudīt apmeklētāju centra darba laikus un sezonu, jo ziemā daļa taku un pasākumu ir slēgta. Latvijas pilsonim ceļojumam uz ASV vajadzīga vīza vai bezvīzu ceļošanas atļauja, kuras nosacījumus publicē Ārlietu ministrija, un tie mēdz mainīties.

Kalna izvēle nebija tikai estētiska. Granīts tur ir salīdzinoši viendabīgs un lēni dēd, un dienvidaustrumu ekspozīcija nozīmē, ka sejas lielāko dienas daļu ir apgaismotas. Pieminekli regulāri apseko, jo granītā veidojas plaisas, kuras aizpilda un uzrauga, un tieši šī uzturēšana ir lielākā ikgadējā izmaksu daļa. Par Rašmora kalnu ir izveidojies arī pamatīgs populārās kultūras slānis: tas parādās filmās, karikatūrās un reklāmās tik bieži, ka daudzi to pazīst, nezinot nevienu no attēlotajiem prezidentiem. Šis ir labs piemērs tam, kā piemineklis kļūst par zīmolu un sāk dzīvot atsevišķi no vēstures, kuru tam bija paredzēts stāstīt.