TJG Online
Pasaule

Sieviešu vēlēšanu tiesības pasaulē un Latvijā

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Sieviešu vēlēšanu tiesību kustība bija gadu desmitiem ilga cīņa par to, lai sievietes drīkstētu balsot un kandidēt uz vēlētiem amatiem. Latvijā šīs tiesības pastāvēja jau no valsts pirmsākumiem: Satversmes sapulces vēlēšanās 1920. gadā balsstiesības bija vienlīdzīgas neatkarībā no dzimuma.

19. gadsimtā vēlēšanu tiesības gandrīz visur bija saistītas ar dzimumu, īpašumu un nodokļu maksāšanu. Organizēta sieviešu kustība sākās vairākās valstīs vienlaikus: Lielbritānijā, ASV, Ziemeļvalstīs un Vācijā, un tās prasības aptvēra ne tikai balsstiesības, bet arī tiesības uz izglītību, īpašumu un savu algu. Pirmā pašpārvaldes valsts, kas sievietēm piešķīra balsstiesības nacionālā līmenī, bija Jaunzēlande 1893. gadā, bet Eiropā pirmā bija Somija 1906. gadā, turklāt uzreiz arī ar tiesībām kandidēt.

ASV kustības simboliskais sākums ir 1848. gada sieviešu tiesību sanāksme Senekafolsā, kurā tika pieņemta deklarācija pēc Neatkarības deklarācijas parauga. Sekoja gadu desmitiem ilga darbība štatu līmenī, kur vairāki rietumu štati balsstiesības piešķīra daudz agrāk nekā valsts kopumā. Kustības vadītājas, tostarp Elizabete Keidija Stentone un Sjūzena Entonija, līdz uzvarai nenodzīvoja: ASV konstitūcijas deviņpadsmitais grozījums, kas aizliedz liegt balsstiesības dzimuma dēļ, tika ratificēts 1920. gadā.

Svarīgs ir tas, kas notika pēc tam. Formālas balsstiesības nenozīmēja reālu iespēju balsot: ASV dienvidu štatos melnādainās sievietes, tāpat kā vīrieši, tika atturētas ar lasītprasmes pārbaudēm, vēlēšanu nodevām un tiešu iebiedēšanu, un šie šķēršļi tika novērsti tikai ar 1965. gada balsstiesību likumu. Tas pats princips attiecas uz daudzām valstīm: tiesības uz papīra un tiesības praksē ir divas dažādas lietas.

Latvijā šī cīņa nenotika, jo neatkarīgā valsts uzreiz sākās ar vispārējām, vienlīdzīgām, tiešām un aizklātām vēlēšanām. 1920. gada aprīlī notikušajās Satversmes sapulces vēlēšanās sievietes gan balsoja, gan kandidēja, un dažas tika ievēlētas, tostarp pedagoģe Valērija Seile. 1922. gada Satversme šo principu nostiprināja. Tomēr reāla pārstāvniecība auga lēni: starpkaru Saeimās sieviešu bija ļoti maz, un pazīstamākā no tām bija sabiedriskā darbiniece Berta Pīpiņa.

Salīdzinājums ar pārējo Eiropu Latvijai ir glaimojošs. Lielbritānijā pilnīgi vienlīdzīgas balsstiesības sievietes ieguva tikai 1928. gadā, Francijā 1944. gadā, Itālijā pēc Otrā pasaules kara, bet Šveicē federālā līmenī pat tikai 1971. gadā, un vienā kantonā to nācās panākt ar tiesas spriedumu vēl vēlāk. Tas nozīmē, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis šajā jautājumā bija Eiropas priekšgalā, nevis atpaliknieces.

Kustības paņēmieni bija dažādi, un tie ietekmēja tās tēlu. Lielbritānijā sufražistes pievērsās skaļām, apzināti likuma robežu pārkāpjošām akcijām, kurām sekoja arests, bada streiki un piespiedu barošana cietumos, savukārt sufrāžistes darbojās ar lūgumrakstiem un spiedienu uz likumdevēju. ASV kustība izmantoja abus ceļus, tostarp klusos piketus pie Baltā nama Pirmā pasaules kara laikā, kas toreiz tika uztverti kā nepatriotiski. Vēsturnieki joprojām diskutē, kura taktika rezultātu tuvināja vairāk.

Kā ir šodien Latvijā

Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem no astoņpadsmit gadu vecuma, un kandidēt var no divdesmit viena gada. Pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsstiesības ir arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kas reģistrēti Latvijā. Vēlēšanu norisi un vēlētāju reģistru pārrauga Centrālā vēlēšanu komisija, un savu vēlēšanu iecirkni var pārbaudīt tās uzturētajos pakalpojumos.

Sieviešu pārstāvniecība politikā Latvijā joprojām ir zemāka nekā vīriešu, kaut valsts ir bijusi gan ar sievieti Valsts prezidentes amatā, gan ar sievietēm Ministru prezidentes amatā. Dzimumu līdztiesības rādītājus un statistiku publicē Centrālā statistikas pārvalde un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, kura mītne, starp citu, atrodas Viļņā.

Biežākie pārpratumi

Pirmais pārpratums ir apgalvot, ka sievietes balsstiesības „saņēma“ kā dāvanu. Vairumā valstu tās tika izcīnītas gadu desmitiem ilgā publiskā darbā, un daļa aktīvistu par to maksāja ar ieslodzījumu un veselību. Otrs pārpratums ir tas, ka ASV 1920. gads nozīmēja balsstiesības visām amerikānietēm: praksē tas nebija tā.

Trešais pārpratums attiecas uz Latviju: ir izplatīts uzskats, ka arī pie mums notikusi sufražistu kustība ar protestiem. Latviešu sieviešu organizācijas darbojās jau pirms Pirmā pasaules kara, bet galvenokārt izglītības, labdarības un tiesiskās vienlīdzības jomā, jo vēlēšanu tiesību jautājums Krievijas impērijā bija pakārtots vispārējam politisko brīvību trūkumam. Vēstures avotus par šo periodu glabā Latvijas Nacionālais arhīvs.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Pasaule Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti