Vai sistēmiskās sarkanās vilkēdes gadījumā nosaka invaliditāti?

Vilkēde ir hroniska autoimūna slimība, kurā imūnsistēma uzbrūk paša organisma audiem. Tā var skart ādu, locītavas, nieres, asinis, plaušas, sirdi un nervu sistēmu, un norise ir ļoti mainīga: periodus ar izteiktiem simptomiem nomaina remisija. Tieši šī mainīgā norise apgrūtina gan diagnostiku, gan darbspēju vērtēšanu.

Invaliditātes ekspertīzē vērtē, cik lielā mērā slimība ierobežo ikdienas darbības un darbspējas. Nozīme ir orgānu bojājuma smagumam, piemēram, nieru funkcijas pasliktinājumam, locītavu bojājumiem, izteiktam nogurumam, kā arī tam, cik bieži atkārtojas paasinājumi un cik efektīva ir ārstēšana. Tāpēc diviem cilvēkiem ar vienādu diagnozi lēmums var atšķirties.

Procesu sāk ģimenes ārsts vai ārstējošais speciālists, visbiežāk reimatologs, sagatavojot nosūtījumu un medicīnisko dokumentāciju. Komisija var lemt par invaliditātes grupu un noteikt to uz noteiktu laiku vai bez atkārtotas izvērtēšanas, ja stāvoklis ir stabili smags. Lēmumu var apstrīdēt, un tam ir noteikta kārtība un termiņi.

Praktiskā secība ir šāda. Vispirms jārunā ar ārstējošo ārstu par to, vai stāvoklis atbilst ekspertīzes uzsākšanas apsvērumiem. Pēc tam ārsts sagatavo nosūtījumu un medicīnisko dokumentu kopumu. Trešais solis ir iesniegums komisijai, ko var iesniegt elektroniski vai klātienē. Ceturtais ir lēmuma saņemšana un, ja tas ir labvēlīgs, pieteikšanās uz konkrētiem atbalsta veidiem, kas gandrīz vienmēr prasa atsevišķus iesniegumus dažādās iestādēs.

Invaliditātes statuss dod tiesības uz vairākiem atbalsta veidiem, piemēram, invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, atvieglojumiem sabiedriskajā transportā, atbalstu nodarbinātībā un noteiktos gadījumos asistenta pakalpojumu. Konkrētos atbalsta veidus un to apmēru publicē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Labklājības ministrija.

Biežākā kļūda pieteikumā ir aprakstīt diagnozi, nevis funkcionēšanu. Komisija lasa par to, ko cilvēks spēj un nespēj izdarīt: cik ilgi var nostaigāt, vai var pacelt rokas virs galvas, cik reizes nedēļā nogurums liedz strādāt pilnu dienu, cik bieži pēdējā gada laikā bijuši paasinājumi un cik ilgi tie turējās. Otra kļūda ir neuzkrāt dokumentus starp ekspertīzēm, tāpēc atkārtotā izvērtēšanā trūkst pierādījumu par slimības gaitu.